Komentējot dažādas diskusijas, man arī nāca atmiņā, ko es pati esmu darījusi un kādēļ izjuka attiecības..par ko tagad nāk smiekli. forši būtu, ja arī jūs pastāstītu savus atgadījumus. varbūt arī citām šie stāsti noderēs kā mācība.
viens no maniem atgadījumiem bija šāds- sastrīdējāmies ar nu jau ex-draugu. pie viņa stāvēja mans gredzens. nu, tas ir, viņš paņēma pie sevis kā tādu piemiņu no manis, lai justu manu klātbūtni ikdienā. nu tad dusmās viņš pateica, lai norunātajā vietā aizeju viņam pakaļ. nu labi. kas gan cits man atlika. es gāju un teiksim, 500 m pirms tās vietas satiku savus draugus, kurus viņš nepazina. tad nu es pāris minūtēs vienu džeku pierunāju, lai viņš izliekas par manu draugu. tam puisim piezvanīju un pateicu, kur nākt. nu šis atnāk, pēc sejas izteiksmes viņam bija manāms šokas, bet ar savu tjipa jauno draugu piegāju, paņēmu gredzenu un atkāpos. puisis nikni skatīdamies aizgāja. tajā brīdī ticiet vai nē, bet es biju laimīga, redzot, ka viņam sāp.
tikai pēc kāda pusgada šķiet es no viņa uzzināju, ka viņš nāca salabt ar mani. nu lieki teikt, ka tas prieks izpalika tikai tādēļ, ka es gribēju viņam ieriebt un lai viņam sāp tikpat ļoti cik man un vēl vairāk. tad arī viņš uzzināja, ka tā nebija patiesība. jāsaka, līdz pat tam brīdim viņš pārdzīvoja par to, ka es esmu bijusi godīga meitene jebšu izlikusies par tādu un uzreiz ar citu puisi ierodos uz tikšanos ar viņu. nu viņš arī viltīgā veidā uzzināja no manis pašas patiesību, bet kāda man bija škrobe toreiz, ka viņš nāca salabt, bet es šitā izdarījos..
tagad smieklīgi, cik stulbs atgadījums var izjaukt attiecības, tas ir mēs paši tās izjaucām, bet tajā brīdī tas bija šausmīgi
8272
