Labrīt :)
šodien vakarā frizieris, man prieciņš,lai gan man tie mati pēdējā laikā aug ļoti ātri. pārāk ātri.
esmu vēl vakardienas filmas iespaidā. pirmo reizi redzēju tik pilnu zāli Multikino.
es jau vispār esmu emocionāla,kad skatos tādas filmas,bet ,kad zinu,ka tas nav kāda samurgojums,bet tas,ko reāli cilvēki ir piedzīvojuši,raduši spēku cīnīties un gribasspēku dzīvot,tad tas aizkustina līdz sirds dziļumiem.
reizēm tā aizķer filma,ka izejot ārā no zāles,es nevaru tā smieties un priecāties,jo esmu palikusi vēl savās pārdomās.
kā vienmēr pierādās tas,ka dzīvē pienāk brīži,kad mēs visi esam vienlīdzīgi ,un vienalga cik liela māja,daudz naudas kontā,vai kāda mašīna, cunami aizskalojot cilvēkus nešķiroja neko.
ak,jā,es runāju par filmu Impossible