Par pirmo reizi debesīs!

Ak, tos neesošos komatus, lūdzu, neņemiet vērā! :)

nu ir forši,ja ir kāds tuvinieks vai draugs blakus,kuram iekrampēties kājā :D nē,pirmā reize man patika,bet lidot lietus un stipra vēja laikā man tiešām bija bail..
visas reizes lidoju ar kādu kopā,tā kā nebija par ko uztraukties par nomaldīšanos lidostā :)

Es šogad lidoju pirmo reizi. Vairs negribu. Lidošana riebās un no pirmās minūtes es jau gribēju atpakaļ lejā. Patiesībā, kad lidojām pāri ūdenim vienīgā doma, kas bija manā galva - nedod dievs, ka tagad pēkšņi kaut kas notiks un būs kritiens lejā. Lidostā neapmaldījos, jo nelidoju viena. Galamērķis bija Anglija.
Nē, nē, nē. Cik vien iespējams izvairīšos no lidošanas turpmāk.

Nu,pats galvenais,seko uzrakstiem un ,obligaati,seko tam,ko raksta uz ekraaniem,jo meedz gadiities,ka vaarti(gates) meedz atskjirties no tiem,kas tev buus dota biljetee. Labaakajaa gadiijumaa,atrodi kaadu,kursh dodas tajaa pashaa virzienaa un seko vinjam,vai vnk pasaki,ka lido pirmo reizi un paluudz,lai ljauj tev sekot vinjam :D

Es gan dievinu lidot un buutu laimiiga,ja man buutu biezhi jaalido!

Man patika lidot pirmās reizes. šogad sanācis lidot 5 reizes jau un pēc nepilniem 2 mēnešiem vēl 2 lidojumi un pirmais vārds prātā nāk - garlaicība. Nu vairs pacelšanās process nav tāds wow kā pirmajās reizēs, man drīzāk jādomā par tiem nabaga hokejistiem.

Lidostās orientējos labi, pirmajā reizē lidoju ar ģimeni, pa vidu gan ar ģimeni, gan draugiem, pēdējā reizē viena pati.

Man ir ļoti, ļoti bail no lidošanas. Pacelšanās un nolaišanās brīdī es vienmēr atkārtoju pie sevis "Ak Dievs, ak Dievs, ak Dievs" un visi apkārt smejās :D Visu lidošanas laiku sēžu kā uz adatām :D Cenšos klausīties mūziku un tā. Lidoju ar radinieci/ labu draudzeni, tad jau abām jautri :)

Nekādas īpašas emocijas manī tas neizraisa. Patīk pacelšanās un tas arī viss! :D Pēdējo reizi kad lidoju atpakaļ uz LV, sēdēju pie loga blakus dzinējam, troksnis bija tāds normāls... Vispār grūti nosēdēt ilgi lidmašīnā, lidostā gan nevienā neesmu apmaldījusies, parasti viss saprotams, norādes ir kaut kādas kur jāiet :D

Pirmo reizi savā mūžā lidoju viena! Ak dievs tas bija piedzīvojums,ko nekad neaizmirsīšu,nopietni.
Es visu laiku drebēju,svīdu un man sirds nenormāli klapēja.

Tad es pirmo reizi tiku lielā lidostā,kur neko nesaprotu
stāvēju pie nepareizā tā tur,kas griežas,lai dabūtu koferus :D labi ka blakus kkādi letiņi no ļotenes bij,es noklausījos viņu sarunu un izrādījās stāvu pie nepareizā :D

bet vispār nav tik traki :) :D
vnm taču var uzprasīt visiem,ja apmaldies

Cik zinu,lielaakajai daljai lidostu, ir savas maajaslapas,kuraas ir detalizeetas lidostas kartes,tajaas vari iechekot,apmeeram,kur jaaiet uz vaartiem,kur notiek paarbaudes,check in u.t.t.

Pirmo reizi lidoju uz Vāciju. Uztraucos, jo lidoju viena. Rokas trīcēja, nemitīgi skatījos biļetē, vel pa ceļam apvaicājos, vai eju uz pareizaiem Geitiem. Ak, jā-pirms kontroles jau zināju, ka jānovlek apavi, josta.. viss kas varētu pīkstēt un rokas bagāžā nebija nekas tāds, lai atmestu manu somu atpakaļ.
Uztraucos nevis no lidojuma, bet gan tādēļ, ka nebija ne mazākās nojausmas, kā man pēc atlidošanas nokļūt tur kur vajag.
Lidojuma laikā tik ļoti sāpēja ausis, ka pat raudiens nāca-tas laikam dēļ iesnām un spiediena maiņas, pēc tam nekas tāds nav atkārtojies.
Kad ielidoju Vācijā.... tad gan sapratu, ka Rīgas lidosta ir kā mana guļamistaba :D Sāku jau uztraukties, jo bija jau pusnakts, nebija ne jausmas kur atrodas mana viesnīca..
Iegāju dāmistabā, lai nomazgātu rokas un .. biju tik laimīga, sastapu savu darba kolēģi no Lietuvas, kura arī devās darba komandējumā tieši kur es un tad jau divatā kūlāmies. :)

Ir bijiši gadījumi, kad reisi aizkavējas vētras dēļ un Tu tieši esi tajā lidmašīnā, ir bijis kad Tevi izsauc uz Geitu, bet atrodies lielajā lidostā pavisam citā galā un tik skrien ar visām pekelēm, ir bijis kad nozaudē manu čemodānu.. visādi ir bijis, bet kopumā-es dievinu lidot un iespēju iemalkot tos mazos vīniņus. :)

Arī riebjas lidošana, bet neko darīt, dažreiz savādāk nesanāk, reti, bet tomēr.

Nesapratu autores jautājumu "Tad nu, lūdzu, pastāstiet, kā jūs lidot mācījāties".
Tā nav matemātika: iekāp, novieto bagāžu, apsēdies, piesprādzies, uzliec visforšāku mūziku, sajūti kā uzvedās iekšas, līdmašīnai uzņēmot augstumu un gaidi, kamēr lidojums beigsies :D

Nav ko uztraukties, vienvārdsakot.

Esmu lidojusi vairākas reizes, viena pati, bieži ar pārsēšanos.
Ļoti garlaicīgi būtībā, es parasti guļu. Agrāk patika sēdēt pie loga, tagad jau ir vienalga. Patiesībā pie ejas ir ērtāk.
Lidostās neesmu apmaldījusies, citreiz jau ir tāds stresiņš vai eju pareizajā virzienā, īpaši lielajās lidostās, kur ir labs gabals jāiet līdz gates. Bet viss veiksmīgi. :)
Ja nu kas, vari prasīt darbiniekiem pie informācijas. Rūpīgi skaties ekrānus un zīmes.

Jā, laikapstākļi un diennakts laiks arī faktors tam, kāds lidojums.

Šogad lidoju saullēktā, bija ļoti, ļoti skaisti, tāpat forši, ja paralēli kāda lidmašīna aizšaujas, tad jūt ātrumu. Un, protams, virs kā lido, Anglija, Portugāle, Spānija , Īrija - ja nav mākoņu, var acis papriecēt un skaistas bildes noķert!

Nepatīk. Bet par laimi lidmašīnās pasniedz alkoholiskos dzērienus. 50 grami un miers ielīst sirdī.:D

Mans braalis,kad pirmo reizi lidoja,sevi mierinaaja ar domu,ka neviens veel nav palicis lidostaa,vai aizlidojis nepareizajaa virzienaa :D Bet piebilda,ka visam vienmeer ir pirmaa reize,taatad iespeeja palikt tur uz visiem laikiem ir! :D

Sveika :)
Es devos "gaisa fronti pētīt" ar skolas biedriem. Tā kā bijām grupa, man nebija par neko jāuztraucās. No sākuma atradām savu vietu, kur iečekoties, nodevām bagāžu un pēc laika devāmies uz nākošo leveli, kur gaidījām, kad sāksies iekāpšana lidmašīnā. Tā jau lidot patika, bet ausis tā aizkrita, ka sāka sāpēt un galva reiba tā, itkā pudeli šņabja būtu izdzērusi. Lidojām uz Norvēģiju. Sagaidot savu koferi konstatēju, ka ručka vairs ārā nevelkās un kamēr tur ņēmos ap savu koferi, tikmēr visi bija auzgājuši. Tā nu es viena pati brašā solī devos uz izeju, kur mani apturēja lidostas darbinieks ar suni un izjautāja, bet viss beidzās labi :)
Kopš ceļojuma konstatēju, ka man nepatīk viena norvēģu iezīme-viņiem nepatīk, ka tiek kavēts noliktais laiks, bet uz viņu mūžīgo kavēšanu tas neattiecas. Dzīves stils arī latviešiem pilnīgi neraksturīgs un man likās nedaudz dīvains :D

Ausis saap no spiediena tajaas seedvietaas,kuras tuvaak pie spaarna,vai,nedod Dievs seedeet uz pasha spaarna pie dzineejiem,tad gan liidz asaraam var nonaakt taa spiedien deelj!

Es biju domajusi, ka diskusija bus par orgasmu :D

Ai, man loti patik lidot, esmu lidojusi arprataa daudz, un pacelsanas, nolaisanaas un gaisa bedres ir mani milakie mirkli :D

Pirmajā lidošanas reizē lidostā satikos ar paziņu, iepazinos ar vēl divām latvietēm, jo mums bija kopīgs galapunkts pēc lidostas, tā ka galīgi viena nebiju. Tā kā visas četras biļetes bijām pirkušas atsevišķi, kopā nesēdējām. Man blakus vispār bija tukšs. :D Stresiņš bija tikai tāpēc, ka manējie sastāstīja par to, ka ausis liek ciet utml. Patiesībā, man ļoti patika, ņemot vērā to, ka iepriekš ļoti baidījos no lidošanas.
Pārējās visas reizes esmu lidojusi viena. Pašai, tagad padomājot, neizpratne, kā gan es vispār to spēju, jo man katrreiz vienai bija jābrauc ar vilcienu, tad ar autobusu, tad jātiek lidmašīnā un tas viss svešās pilsētās un valstī.
Visur ir cilvēki, kam var pajautāt, tā ka neuztraucies, viss būs labi, īpaši lidostā, jo tur visur ir norādes.