Atzīšos, ka pilnīgi visus komentārus neizlasīju,bet apmēram pusi. Tāpēc, ceru, ka neatkārtošos.
Cilvēki ir dažādi. Ja pavēro kā divi dažādi cilvēki reaģē uz vienu un to pašu situāciju- var saprast, arī par interneta komentāriem. Arī ikdienā viens stāsta mūžīgos glaimus, otrs ceļ traci vienmēr- labi es gan minēju pašas galējās situācijas.
Mazais salidzinājums: latvieši un amerikāņi. Pirmais, kas ienāca prātā ir mūzikas industrija, šeit gan nav sakara ar iedzīvotāju daudzumu valstī. Pavērojiet amerikāņus- kā viņi jūsmo, fano, dievina, mīl savus elkus- dažkārt pārlieku, kas aprobežojas ar prātā jukšanu. Bet viņiem ir daudz kvalitatīvas mūzikas un skatuves "zvaigznes". Paskatoties uz latviešiem- cik no mums patiešām tā fanos par kādu, domāju, ka tādu ir ļoti, ļoti maz, lai neteiktu, ka neviens.
Un šeit pat nav runa par naudas un labklājības līmeni valsti (tiešā veidā), bet gan ar to, ko cilvēkam nākas saskarties ikdienā, kādā vidē augt. Arī visi, kas ir dzimuši līdz deviņdesmitiem gadiem ir pilnīgi savādāk domājoši, nekā pēc tam. Nav runa par jaunnības maksimālismu, bet par vērtībām, rīcību un citām lietām. No tā savukārt secinu, ka PSRS joprojām uz mums ir atstājusi "mantojumu"un katrai valstij un nācijai ir savs "stāsts", kas veido arī tajā vietā dzīvojošo attieksmi.
Būtu jau vēl daudz ko minēt, bet tas bija pirmais kas ienāca prātā.
Ar to vēlējos teikt, ka viss tas veido izpratni par savstarpēju cieņu ikdienā gan interneta vidū. Jo šobrīd internets ir vieta, kur katrs var kļūt par jebko ko vēlas, izvēloties izteikt savu viedokli. Iespējams kāds ikdienā runā deminatīvos, bet, kad pāriet mājās , atver interneta lapu un sāk "bliest" ar negācijām visos virzienos.