Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Mamma, kurai vienmēr būšu 12 gadīga

 
10 gadi
Reitings 986
Reģ: 30.04.2011
Sveikas, meitenes!

Man ir tāda problēma, ja to tā var nosaukt, mana mamma mani vienmēr uzskata vēl par bērnu. Jā, es saprotu, ka mēs vecākiem vienmēr būsim mazie bērni, lai cik arī gadu mums būtu, bet mani jau tas sāk tracināt.

Iepriekš man bija nopietnas 3 gadus attiecības, taču mamma vēl tad man īpaši neļāva palikt pie mana puiša. Izšķīros ar viņu un pēc gada esmu atkal ar citu sagājusies kopā, jūtos patiešām laimīga un jūtu, ka viņš man ir īstais. BET, mammai to nesaprast, arī visu laiku saka, ka nevaru palikt pie viņa un cik es varu mainīt tos puišus, bet tā nav!! Paskatoties uz citām meitenēm manā vecumā, es esmu mierīga un nemainu puišus katru nedēļu un nevedu tos mājās.

Tā kā šobrīd man ir tik nopietnas attiecības, tad mums ar puisi ir doma sākt dzīvot kopā, jo abi to vēlamies (abi pie vecākiem dzīvojam). Tikai es nezinu kā man to uztvers mamma, varbūt, ka tētis viņu pierunās, jo tētis man tāds saprotošāks šajā ziņā.

Man ir 22 gadi, dzīvoju pie vecākiem, savi ienākumi ir mazi, pārsvarā visus naudas līdzekļus dod vecāki, jo mācos klātienē, daudz neko nevaru sev nopelnīt. Un puisis strādā, pelna labi, par naudu nebūtu jāutraucās! :)

Ar mammu man ir labas attiecības, tiešām, taču man nekad nav bijis tā, ka ar mammu varu pasēdēt un visu izrunāt, nekad neesmu stāstījusi viņai par savām attiecībām ar puišiem vai ko tml.


Puisis jau ir sapazīstināts ar maniem radiniekiem, protams, arī mammu! :)


Varbūt man te iznāca pārāk haotiski uzrakstīt, bet ceru, ka domu sapratāt un ceru, ka kāda ieteiks ko darīt šajā situācijā vai kādai ir bijis, kas līdzīgs. Tomēr uzskatu, ka man nav vairs 16 un būtu laiks sākt atsevišķi dzīvot.
22.10.2012 23:55 |
 
10 gadi
Reitings 986
Reģ: 30.04.2011
laikam, ka ļoti miegs nāk, nesakarīgi teikumi :D
22.10.2012 23:56 |
 
Reitings 729
Reģ: 07.06.2012
Pasaki kā ir,ka Tu vairs neesi bērns un viss. Varbūt vajag tā skarbāk nedaudz,lai saprot,es nezinu :(
22.10.2012 23:59 |
 
Reitings 4183
Reģ: 06.05.2012
varbūt mammai nav drošības sajūta par tavu draugu :) varbūt viņa baidās, ka vari palikt stāvoklī, bet draugs tevi pametīs u.c. iemesli...
22.10.2012 23:59 |
 
Reitings 213
Reģ: 03.08.2011
Pag, Tevi 22 gados mamma tā vēl kontrolē?
23.10.2012 00:02 |
 
Reitings 394
Reģ: 26.08.2010
Labi, ka mana mamma tāda nav!:) Runajam par visu!!! Nezinu ko tev dariit.... nu un ka puisis pelna, ja kaut kas moies greizi tad bus tev vecaaku silee jaatgriezas! Jamekle kads darbins labak!
23.10.2012 00:15 |
 
Reitings 6531
Reģ: 18.08.2010
mana mamma uz vecumu iet sviestā,labā nozīmē,tik atvērta un pļāpīga palikusi. Forši :D

Par situāciju,nu izrunājies ar viņu kaut kad taču tevi viņai būs jālaiž plašajā pasaulē
23.10.2012 00:18 |
 
Reitings 870
Reģ: 16.08.2012
man 18, ar puisi tikko sākām savu dzīvoklīti īrēt, pirms tam dzīvojām pie maniem vecākiem abi. mamma līdz 16 gadu vecumam nebija priekā par puišiem, bet viss mainījās , kopš esmu kopā ar tā teikt īsto :)

neko, tev jāpasaka, ka esi pieaugusi, novērtē mammas rūpes, bet tev ir sava dzīve, un ka dzīvosi ar draugu ;)
23.10.2012 00:20 |
 
Reitings 424
Reģ: 29.06.2012
Kādreiz jau tā nabassaite būs jāpārgriež! Varbūt pat labāk, ka tas notiek ātrāk, gan jau pasāpēs sirsnīņa, bet, kā Tu saki-tētis viņu atbalstīs.
Pati jau liela meitene, ir laiks lemt par savu dzīvi pašai. Tā kā- uz priekšu!
23.10.2012 00:43 |
 
Reitings 6947
Reģ: 21.10.2010
Pilngadība iestājas no 18 gadu vecuma. Tad arī vari precēties, iet prom no vecākiem un darīt, ko gribi. Tev jau ir 22. Kāda vēl atļaujas prasīšana un bailes no mammas :D
23.10.2012 01:00 |
 
Reitings 3755
Reģ: 22.10.2012
Džīzas. Traki tev. Ko tur domāt, pašai taču jādzīvo sava dzīve. Nesaprotu, kāds tev bija plāns pirms šī puiša un viņa piedāvājuma dzīvot kopā - palikt pie vecākiem vispār? Kaut kad jau tas bija jāizdara... vai arī jāpaliek par vecmeitu. Teikšu - uzliec mīksto. Vismaz pagaidām. Ja arī mamma dusmosies, tad ar laiku viņai pāries, bet vismaz tu pati būsi laimīga.
Ļauj minēt - tu esi vienīgais bērns ģimenē un, kad tu piedzimi tavai mammai jau bija stipri pāri 25?
23.10.2012 01:13 |
 
Reitings 8272
Reģ: 29.01.2009
es zinu, ka mana mamma arī vēl pukstēja, kad man bija kādi 20 gadi. oj kā kašķējāmies utt. pēc tam neiebilda, ka palikšu pie puiša pa nakti, bet atrada ko citu par ko lamāties, ka es redz mājās neko nedarot, un ka man ir viss vienalga. bet reāli brīvdienās kas man jādara, ja es pat neesmu mājās? :D vnk ej prom. ejat abi atsevivišķi dzīvot. galvenais neejat dzīvot arī pie viņa vecākiem, jo jums ir jādzīvo atsevišķi.
23.10.2012 08:35 |
 
10 gadi
Reitings 4942
Reģ: 18.10.2009
es savos 22gados apprecējos un jau kaut klātienē mācījos jau 3-4gadus dzīvoju atsevišķi, pelnīju savu naudu un mamma maz ko koriģēja manā dzīvē. Tā kā viss ir tikai tavās rokās, kad nolemsi dzīvot patstāvīgu savu dzīvi -tad to arī darīsi.
23.10.2012 08:39 |
 
Reitings 472
Reģ: 09.08.2012
vaboleens tas ir izdarāms, tikai iestāsti to tam nabaga cilvēciņam otrpus pc. tas nemaz nav tik īzī, ja ir cieņa pret māti.
23.10.2012 08:43 |
 
Reitings 8187
Reģ: 27.12.2009
Mani mamma līdz 4.kl (ieskaitot) neļāva vienai iet uz skolu :D
Līdz kadiem 16 neļāva ilgāk par 17, pat vasarā, būt ārpus mājām.
Kopš esmu pilngadīga, protams, savu pukstēšanu ir nedaudz nometusi, bet viņa dzīvo ilūzijās, ka es neballējos un ar puišiem netiekos.
23.10.2012 08:44 |
 
Reitings 1603
Reģ: 22.06.2012
Vienkārši jānostāda mammīte fakta priekšā un mierīgā balsī jāpasaka:"Gribi ar mani normālas attiecības? Tad respektē manu viedokli un izvēli! Man vairs nav 16 un esmu spējīga pati pieņemt svarīgus lēmumus savā dzīvē. Pretējā gadījumā braukšu ciemos labi ja 1x gadā .. "
Jā, sākumā pastresos, paārdīsies, bet pēc neilga laika vispār priecāsies, ka esi ciemos atnākusi :D Attiecības ar vecākiem krasi uzlabojas, kad dzīvo atsevišķi! :D
Grūti grūti mammām izlaist savus mazulīšus no ligzdiņas .. bet nu tā iekārtots, ka katram no mums noteiktā brīdī ir jāiet savu ceļu.
23.10.2012 08:55 |
 
Reitings 8272
Reģ: 29.01.2009
tu vsp strādā? varbūt ir vērts vienai dzīvot?
23.10.2012 09:01 |
 
Reitings 421
Reģ: 03.07.2009
man bija tāpat... mamma nekur neļāva iet,uz tusiņiem randiņiem utt.. :D tad satiku savu īsto...kas manai mammai arī patika.. - bet kopā dzīvot neļāva..man bija 17- paliku stāvoklī-tad vel mani koriģēja, vienu dienu aizbraucu pie savējā un nebraucu vairs atpakaļ, pēc nedēļas sarunāju ar mammu ka braucu pakaļ mantām.. protams nesagaidija mani ar smaidu un prieku.. :D vel tagad atceros -uz lieldienām tas bija-pateicu mammai -tev smukas olas sanākušas.. :D :D
un aizbraucu.. pēc 2 nedēļām viņa man pati piezvanija un tad atsākām runāties, nu jau mums ir super atiecības. :)
23.10.2012 09:07 |
 
Reitings 311
Reģ: 03.10.2011
tu esi uzrakstijusi tiesi manu situaciju. bet kada jauka diena es salasiju savas mantinas, kad mamma mani bij novedusi ar saviem aizliegumiem un vnk mani puisis savaca pie sevis. protams mamma bij loti nikna, draudeja ka vina man nesniegs nekadu atbalstu, bet pec menesa viss atkal bij super. vina ir laimiga ka dzivoju pie puisa, kaut reizem tapat riktigi satraucas pa mani, prasa kapec nepateicu ka biju kkur tuseties, vai kkur talak braucu, jo vina tacu uztraucoties. bet dzive pie mammas bij neciesama ar visiem vinas aizliegumiem
23.10.2012 09:25 |
 
Reitings 6037
Reģ: 10.08.2011
Attiecības ar vecākiem krasi uzlabojas, kad dzīvo atsevišķi!

+
grūti mammām izlaist savus mazulīšus no ligzdiņas

mūsu mammai bija ļoti grūti, gribēja, lai mēs visi trīs bērni kopā dzīvojam ar savām 2.pusēm un nākotnes bērniem :D bet tagad ir tā pieradusi, ka pat vairs nespēj iedomāties, kā tas būtu, ja kāds pārvāktos atpakaļ un pat īsti negrib :D
23.10.2012 09:29 |
 
Reitings 1021
Reģ: 19.05.2011
Mana mamma arī centās mani nosargāt, cik varēja. Ja pie puiša kādreiz varēju aizbraukt tikai uz dz.d., tad vēlāk braucu mēnesī reizi, vēl vēlāk - katru nedēļu.
Pašā sākumā vispār nelaida pie viņa, tad kā rezultāta mēs mīlējāmies pa kaktiem.:D jaunības trakums. 18 gados.
Arī par kopdzīvi- pēc 3 kopā būšanas gadiem, gribējām uzsākt kopdzīvi. Mamma bija pret,lai vēl padzīvojot. Rezultātā - meklējām dzīvokli pa slepeno. Uzzināja, kad dabūjām dzīvokli.
Un nu jau dzīvojam kopā. Es nekad neesmu prasījusi:"Vai drīkst, mēs dzīvosim kopā?" Es vienkārši nostādīju fakta priekšā,ka tā būs un būs labi. Tādējādi parādōd,ka tas ir mans lēmums un tas ir izlemts. Bija tik daudz lietas,ko ņēmu no viņas par piemēru un prasīju padomus, bet galvenos lēmumus pieņēmu es, un nostādīju fakta priekšā.
Galu galā - ko tad tev viņa izdarīs,ja pateiksi-dzīvosim kopā? ieslēgs istabā? Mammai būs jāsamierinas.
23.10.2012 09:35 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits