Man šodien ar mammu sanāca karsta diskusija par to,ko viņasprāt man vajadzētu darīt lai es būtu laimīga.Viņasprāt man vajadzētu padzīvot citā valstī.Jo redz viņai krītot uz nerviem,ka es nāku mājās un burķšku par to,ka man darbā nav ko darīt.
Manuprāt es laimi neatradīšu ārzemēs,es zinu,ka laimi es atrodu studējot un esot attiecībās.Savādāk es nevaru.:) Varbūt jauns darbs arī neskādētu.
Ir sūtīts daudz CV.Neviens mani neņem pretī.Par ārzemēs ne.
Tātad lielum lielai jautājums jums - vai jūs esat laimīgas?
Vairāk jā, nekā nē.
Esmu vesela, redzu, dzirdu, jūtu, staigāju, manuprāt, izskatīga. Par to esmu laimīga.
Privātajā dzīvē varētu būt vairāk spožuma, mīlestības, saskarsmes.
Cenšos nesūdzēties, jo zinu, ka citiem iet daaauuudz sliktāk
Man apkārt viss brūk un jūk. Bet es mīlu un mani mīl, tāpēc esmu laimīga! Tas ir vienīgais,kas padara mani stipru un dod spēku cīnīties ar visu, ko man dzīve piespēlē, visus šķēršļus un nelaimes spēju uzveikt un pārdzīvot. :)
Nē.
Man vispār šķiet, ka pa dzīvi laimīgam būt, nemaz nav tā laime, jo tad to prieku nejūt, vajag kontrastu, lai redzētu atšķirību starp baltu un melnu.
Ja tā padomā, tad pat ļoti laimīga esmu, bet vienmēr jau atrodas par ko pačīkstēt un ir lietas, kas mazliet to laimi aizēno, bet ne jau tāpēc neesmu laimīga. :)
Pašlaik galīgi nejūtos laimīga - īsā laika posmā esmu zaudējusi divus sev tuvus cilvēkus. Ceru, ka dzīvesprieks un laime pie manis atkal atgriezīsies...
Es esmu laimīga. Man ir apkārt forši cilvēki, man patīk mans darbs. Privātājā dzīve- varētu būt labāk, bet tas jau man netraucē būt laimīgai. Cenšos priecāties par katru dienu, notikumiem, jaunām iespējām un novērtēt, ka elpoju, dzīvoju, staigāju un man ir ko ēst. Lai arī dažos brīžos liekas, ka pasaule zem kājām sabrūk, tik un tā cenšos būt pateicīga un priecīga, ka sliktās lietas arī reiz beidzas.
Nu kaut kā tā īsumā.
Šobrīd neesmu laimīga, man vajag sevi savest kārtībā, atrast tās lietas, kas man tik ļoti traucē būt harmoniskai pašai ar sevi. Bet, es esmu laimīga tajos brīžos, kad esmu kopā ar saviem tuvajiem, ar savu draugu.. tas nozīmē, ka man dikti jāpiestrādā pie sevis, lai esot pašai ar sevi arī būtu laimīga..
Šobrīd esmu nelaimīga, tādēļ, ka ir izveidojusies situācija, ko nespēju ietekmēt. Bezpalīdzībā nolaižas rokas.
Ikdienas dzīvē laimīgie brīži mijas ar nelaimīgajiem, bet lielākoties esmu tādā normāli, neitrālā garastāvoklī. Ja ir bēdas cenšos atrast risinājumu, ja prieki, necenšos tos aizgaiņāt. Un man ļoti riebjas, ja man stāsta, ko darīt, lai kļūtu laimīgāka. Katram taču sava izpratne par laimi!
Uz doto brīdi vairāk laimīga nekā nelaimīga. Attiecības ir stabilas, uzticīgas. Tur nav par ko sūdzēties. Par pārējām dzīves jomām varētu būt labāk, bet galva uz pleciem ir, tāpēc vienmēr var izdomāt ko darīt un kā darīt lai būtu vēl laimīgāka.
Pašlaik par spīti visām superīgajām lietām, kas ar mani notiek, cilvēkiem, kas ir un ik pa laikam uzrodas man blakus, esmu drīzāk nelaimīga, nekā laimīga. Drīz būs apaļš mēnesis kopš dzīvoju ar sevi disharmonijā. Kamēr to neatrisināšu, nekas nemainīsies - nav līdzsvara, nav laimes. Un situācija tāda, kas ne tikai no manis ir atkarīga līdz ar to apgrūtina tās šķetināšanu.
2133
