studijas

^

es vispār esmu sapratusi,ko patiešām vēlos mācīties tikai tagad,vidusskola pabeigta jau labu laiku atpakaļ,priecājos,ka neaizgāju studēt uzreiz pēc videnes,būtu vējā izmesta nauda un tagad sēdētu un gauztos,ka nevaru iet to,ko tiešām gribu.

Par ko mācies?

es arī sevi īsti neredzu kā karjeristi. drīzāk kā mājsaimnieci ;) izvēlējos mācīties kaut ko tādu, kas noderētu man pašai, attīstītu mani, nevis, lai iegūtu labi apmaksātu darbu, tāpat domāju, ka nestrādāšu, ja finansiālais stāvoklis atļaus to darīt... bet uzskatu, ka kaut kādai izglītībai tomēr ir jābūt. ja nē, tad pašmācības ceļā kaut kas jāapgūst, jāattīstās, nedrīkst sēdēt uz vietas kā dārzenis ;)
un vispār mūsdienās jau tas grāds nav tik būtisks, protams, ja tā nav kāda specifiska nozare, piemēram, medicīna. ar dažādiem grādiem var strādāt dažādos amatos.

Starpkultūru sakari ar vienu konkrētu valsti
Nu liekas tiiik bezjēdzīgi, ko pēc tam darīšu nav ne jausmas..

bet uzskatu, ka kaut kādai izglītībai tomēr ir jābūt.

Tieši tāpēc arī neeju prom. Ko tad es citu darīšu? Augstāko izglītību tomēr gribās..

Tev neinteresē pilnīgi nekas šajā nozarē?

nu varbūt valodas, kultūra, aizvēsture, bet nu kur tad es varu strādāt pēc tam? nezinu..
Lekcijās ir tik garlaicīgi un nekas neaizrauj, bet nu intereses man it kā ir, bet neiznu vai vēlos strādāt šādā jomā.
Patīk it kā saskarsme ar cilvēkiem, darbīgs darbs..

un kā ar mācību apjomu? varbūt vari kaut ko papildus darīt?
ja nav konkrēts un skaidrs mērķis, tad nav jēgas iet prom no esošajām studijām. esi ņēmusi kredītu?

izstāštīšu savu stāstu.
Pēc vidusskolas zināju ko vēlos, bet nepietika finanses tai skolai, nu neko.. gāju strādāt.nākamajā gadā kaut kā atkal ne tā varēju tur tikt. domāju ka nav lemts. nu vairs negribēju gaidīt, sapratu ka kaut kas ir jāstudē. negribēju iespringt un daudz maksāt par to kas mani īsti neinteresē, un izvēlējos visvienkāršāko -uzņēmējdarbību. (manuprāt lielākais bulšits ko var iet mācīties)
nomācījos 1.kursu + vēl strādāju pilnas slodzes darbu. augusta beigās izdomāju ka mēģināsu tomēr uz to sapņu profesijas skolu tikt. nevienam neteicu, ne mammai, ne māsai. darbā samelojos ka slima un aizskrēju aiznest dokumentus, tad uzrakstīju iestājeksamenu un ...wolaa... pēc nedēļas paziņo ka esmu tikusi veiksmīgi skolā. Pametu darbu, nodevos intensīvām mācībām, bet protams jautājums bij ko iesākt ar augstskolu kas jau ir viens kurss nomācīts?! tā kā skola bij viegla, tad mammas maciņu cienot, mācijos abās skolās reizē, viena pa dienu, otra vakarā. un tā es dabūju savu mīļo profesiju divos gados ausgtāko izglītību 4,5 gados. protams tagad strādāju pa savu profesiju, bet jūtu ka gribu padziļināt medicīnu , bet tas nozīme atakal lielas finanses un gadi kas jāpavada skolā. un tagad nožēloju ka turpināju mācīties to augstāko kaut kādu nevajadzīgu uzņēmējdarbu :( diploms jau kabata, bet jēgas jau nav, jo vajadzīgs man ir tikai profesijas diploms. man ir mācība-nekad nemācīties to kas nepatīk. arī tu pēc beigšanas drīz vien sapratīsi ka esi aizmirsusi to ko mācijies, jo tas tevi neinteresē un nepatīk, bet ja ir maksāts kredits tad vienīgais kas tev atgādinās par to ka mācījies ir tavs kredīts.
izrunajies ar vecākiem.varbut viī ar mieru ka maini skolas.vari ņemt ārā dokumentus kamer nav sācies jauns semestris,lai neskaita naudiņu par semestri. ar nākamo gadu stājies jaunā skolā,kas tev patiks.
kā zināt kas patīk? izej galvā cauri dažādām profesijām kur tu sevi vari iztēloties, kāda apmēram būtu tava darba ikdiena, pienākumi, ienakumu iespējas, vai patīk ar cilvekiem? vai patīk cipari un formulas? varbūt patīk medicīna? saraksti uz lapiņas to -ko tu tiešām negribētu dzīve darīt. (es piemērams evi nevaru iedomāties skolā, ofisā(jau izmēģināju).
nu kaut kā tā vedini savas domas uz kaut ko :) nevar būt tā ka nekas neinteresē.

hmm.. un vēl ja labi strādā galva un loģiskā, kā manam paziņam piemēram ļoti padodas jurista profesija, viņam ir funktieris kā un ko darīt labāk lai nopelnītu labāk, darbojas ar firmu maksātnespējām, un kārto visādus uzņēmumiem svarīgus papīrus un pārstāv viņus tiesās ..kaut kā tā.. un ko es secinu-tā ir ļoti viegla nauda...
tā pat kā gāju pie notāra lai man uzraksta pilnvaru.. -iedeva divas lapiņas ar zimogu un notāra parakstu-25 ls- neko sev ne? kaulus jau nelauza tāds darbs :D bet ir ari juristi kuri sez kada parastaka uznjemuma un vnk gatavo uznjemumam juridiskos papirus, funktiera nav uz sanjem algu ka parasts adminisrtators.

Tagad īsti nemācēšu pateikt, man ir studējošā kredīts vai vnk kredīts, bet kaut kāds kredīts man ir. Bet nu mamma maksā. 1100 Ls gadā.
Tad pabeigt 2.kursu un stāties kur citur? Bāc, 2 gadi vējā. Tādas dusmas uz sevi..

Ar apjomu ir tā, ka uzdots ir tā normāli, bet viss tāds āri izdarāms, nu tā viduvēji daudz uzdod. Pa brīvdienām strādāju saskarē ar cilvēkiem, labprāt tikai tur strādātu un nemācītos, bet nu tā jau mūžīgi nevarēs..

Mācīties nekad nav par vēlu!
Es vispār uzskatu,ka mācīties vajag visu mūžu

Jā, stulbi, it kā jau nevajag mācīties kaut ko nenoderīgu, kas pašai nepatīk. Es gan tavā vietā pabeigtu to pašu mācīties, naudas žēl būtu izmestās. :D Kaut gan pareizi būtu netērēt laiku un iet mācīties to, ko tiešām gribi.

Drupatiņa, par tiem "veiksminiekiem" maksātnespējas administratoriem un vieglo naudu... Ceru, ka vieglā nauda nav aizmiglojusi godaprātu, kā tas daždien šajā jomā gadās:D

florence, bet ja ir ņemts kredīts, tad valsts otreiz to neizsniedz. :P tikai izsniegs 2. kursa 2. semestrim, 3. un 4. kursam, kuru vēl neesi beigusi...
tātad, ja stāsies kaut kur citur, pirmais gads un 2 gada 1. semestris būs jāsedz no tavas kabatas.

nu tad problēma atrisināta, sapūšu tajā skolā :)

Es arī sapratu, ka negribu mācīties to, ko sāku mācīties pāris gadus atpakaļ (it kā sens bērnības sapnis, bet sapratu, ka sapnis nu ir izsapņots). Šogad paņēmu tādu kā akadēmisko (Francijā ir bišķi citādāk), lai strādātu. Nākošgad domāju sākt mācīties ko citu. Vēl nezinu ko, bet tāpēc paņēmu tādu brīvo gadu, lai izdomātu visus par un pret par dažādiem virzieniem un jomām. Nenožēloju, jo nu KO es iesāktu ar to savu profesiju, kurā pat jēdzīgi neko nevar nopelnīt, darba nav un tāpat to var darīt bez attiecīgās izglītības par brīvu kā hobiju. Nu ja tu jūti, ka tērē savu laiku, turklāt par to maksājot, varbūt tu vari darīt kā es? Paņem akadēmisko, gadu pastrādā - ja saproti, ka gribi turpināt iesākto - turpini, ja nē, tad atrodi ko citu. Neredzu jēgu bumbulēties, ja tevi neinteresē tas ko dari

aij man tas "augstāko izglītību vajag" arī liekas tā uzspiesti, jāmācās tikai ķeksīša pēc, lai vecākiem prieks. es tagad arī strādāju un mācos. un es jau strādāju savā profesijā bez tā papīra. un no 1. kursa man ir parādi, bet laiks uz konsultācijām, lai ietu man nav :(