Nepasaka pretī to pašu

undersun-aizvainot tevi? Kas šim kule sen nav griezta nost!!!!

made-nu jā es nemestos dzīvot kopā ar puisi,kuru nemīlu un/vai kurš nemīl mani,bet ja nesteidzas ar to,taču viens otru redz kopā,tad nepateikt to pēc dažiem mēnešiem ir tīri ok.
Es vispirms arī simtreižu pārliecināšos vai tiešām man ir tādas jūtas,negribu mētāties ar tiem vārdiem apkārt. Man riebjas,ka cilvēki tā dara,katrās attiecībās "zaķīt mīlu mcā :****" :D

Kas šim kule sen nav griezta nost

Pedeja laika ne tikai kuli gribas noraut.

Undersan man bija līdzīgi :) Esam kopā nu jau 2gadus. Agrāk viss bija jaukāk, spilgtāk, rožaināk. Tagad ir neliela rutīna iestājusies, abi strādā, es mazāk, viņš vairāk. Es visu laiku gatavoju, mazgāju utt. Viņš no darba ir noguris, es savās brīvajās dienās esmu pēc viņa noilgojusies, man gribās lai mani samīļo, apčubina, pasaka kko jauku. Tā nu vienā reizē viņš man saka nu cik var acīs bāzt ka mīlot viņu. Es apvainojos, protams asarām acīs saku, bet vai tad tas nav patīkami, un, ka man gribās, lai viņš to zina. Un tad uzjautāju, kā ir ar viņu pašu pret mani. Saņēmu tā: "Mīlu, bet ne tā kā agrāk". Sāpīgi...

Bet nu pēc tās frāzes es vairs teikusi neesmu...nezinu vai maz kādreiz uz ko tādu sadūšošos. Taču viņš dzērumā to frāzi skandina un skandina, sāk kaitināt... :) :D

Man gan tagad gribas nevis savējam kuli izspert, bet gan sev pašai i sirdi, i smadzenes izsvēpēt

Miss_Tiina, Tur jau tas suns ir dzilak ierakts.. Mes redzamies 24/7 un esam par daudz viens otram, un esam abi diezgan asi un ta nu pedeja laika sanak. Ta pretiga sajuta ir apzinasanas, ka tas ir beigu sakums. Bet mums prieksa lielas parmainas, varbut vel kaut kas mainisies.

"Mīlu, bet ne tā kā agrāk".

Pēc šāda es paceltu asti un aizietu...
Es esmu pārāk emocionāls cilvēks, un mani ar laiku šī frāze nograuztu līdz pēdējam, ja es paliktu...
nazic, nu jā, piekrītu :)
Es vēl joprojām ticu īstai mīlestībai mūža garumā ak, es naivā :D

bet vai tad pie pirmajiem izteiktajiem vārdiem ir jāskrien prom? varbūt esmu nepareiza , bet domāju, ka problēmas ir jārisina, nevis jaskrien no viena pie otra un tā visu mūžu mētājoties, jo nākamais atkal var pateikt kaut ko vai neatbildēt uz kādu jautājumu kā gribēts

Man atkal ir problēma, ka dzīvojam kopā, bet reizēm liekas, ka tikai guļam. :D Viņš vēlu pārnāk mājās, es agri eju gulēt jo agri jāceļās. Aprunāties reāli nav laika :D Bet tā ir tik pa darba dienām. Brīvdienās ir savādāk :) cita dzīve. Laikam, jau nav par ko cepties, ja nu vien tā frāze :d

Nu , bet ja nemīl otru cilvēku, es domāju, ka var sarauties un izplesties, un nekas no tā nemainīsies, priekš kam dzīvot diviem nelaimīgiem cilvēkiem, ja var sameklēt kādu, kas tiešām mīl?

bet katram jau tā milestība ir savādāka. cilvekam varbūt tikai maldīgi šķiet, ka nemīl, jo pazudusi kāda dzirkstele vai nokritušas rozā brilles.

nu, ja cilvēkam pasaka, ka nemīl, tad domājams, ka tas nav vienas dienas lēmums, ooo, tagad izdomāju-pateicu.

varbūt emociju iespaidā viss tika pateikts

Iespeejams, bet otram ļoti nepatīkami un aizvainojoši.

tas gan, diezvai ko tādu ir iespējams aizmirst .

bet tas viss arī atkarīgs no situācijas, toņa kādā pateikts utt. Jo ilgāk dzīvo kopā, jo vairāk var atkost kad ir teikts no sirds un kad ir teikts tik tā, lai ieriebtu vai kkā tā :)

Manuprāt, tāds lietas kā es tevi nemīlu, nav iespeejams pateikt no sirds.

katram indivīdam ir četri "es"
1) tāds, kādu priekšstatu par sevi rāda citiem
2) tāds, kādu to interpretē citi
3) tāds, kāds viņš domā, ka patiesībā ir
4) tāds, kāds viņš patiesībā ir
tātad, tas, ka viņš saka, ka nemīl tevi, nenozīmē, ka tā ir. un tas, ka viņš saka, ka mīl tevi, nenozīmē, ka tā ir. varbūt vajag pauzi, lai saprastu, kas ir kas. nekad nevar būt drošs par savām jūtām un to patiesumu, jo aiz stūra uzradīsies kāds cits - mūža mīlestība, un tas nozīmēs, ka visu šo laiku nevienu neesi mīlējusi, lai gan domāji, ka mīlēji?

Vai kaut reizi viņš ir pateicis atdzinies mīlestībā pirmais? Kaut reizi šo gadu laikā.