Man tas bija pirms kādiem gadiem 10 laikam.. Klubā ieraudzīju fantastisku bārmeni, ka samīlējos uz vietas. Bet klāt pieiet un uzsākt sarunu ar manu toreizējo kautrību bija nereāli. Bet, kā par laimi, bārmenis sāka runāt ar vienu citu puisi un uzrakstīja telefona numuru uz lapiņas viņam. Man bija milisekunde laika, lai ar acīm "nofotografētu" to telefona numuru. Un izdevās! :)
Pēc tam nedēļu mocījos un baidījos zvanīt. Kad beidzot saņemos, rokas, kājas trīcēja, balss droši vien arī :D Loģiski, ka puisis nezināja, kas es esmu un neatcerās.
Uzaicināju uz tikšanos. BET... viņš pateica nē :(
Vairākas dienas noraudājos, izraku kluba vēsturi, bārmeņu sarakstus utt, veicu reālo izmeklēšanu, līdz noskaidroja tā bārmeņa vārdu. Draugos izšķirstīju 100 lapas, līdz beidzot atradu viņu.
BET, ko es redzu, jaunākajā albumā ir viņa kāzu bildes! Tieši pirms mēneša bija apprecējies :(
Pārdzīvojumi nenormālie... Bet tas bija pamudinājums manam pirmajam un visskaistākajam ceļojumam uz Parīzi. Un, kā zināms, Parīze dziedē visas bēdas :) Tur iepazinos ar francūzi un uz Latviju atbraucu jau ar jaunam sirdssāpēm :D