plānojam mazo

Slinkums citēt, te katra otrā meitene runā par sevi,savu pieredzi vai savām domām. Palasi.:D

Es jau nesaku neko par savu domu izklāstīšanu, bet katra otrā bez maz vai nevar iedomāties bēbi attiecībās bez kāzām. un iesaka - vispirms jāaprecas.
Nu nav tā.
Protams,ka jāpiekrīt tev vien ir,ka meitene darīs kā pati uzskatis par vajadzīgu, un pgaidām izskatās,ka plānos vairāk ir mzulis, nevis kāzas (bet kas to lai zin), tāpēc mazliet sasmīdināja tie ieteikumi,ka vispirms jāprecas. :D

Patiesiba tas ir skumigi ka tevi tas sasmidina. Lidz kam esam nodzivojusies, nu ja ta padoma. MJan joprojam normali liekas sakuma apprecas un tad dfoma par berniem. Gimene visiem vienads uzvards. Un mamma nesaka par teti tas mans draugs-bet virs. Tas ir normali. Nevis ka tagad padzivo ar vienu, pec gadiem ar otru. tacu tas ir tikai mans domas.

:D nu tev izteicieni :D
nezinu kā tev, bet man apkārt nav nevien cilvēka,kas izteiktos slikti un vīpsnātu par pāri,kas nav precējušies, bet gaida mazo, iespējams,ka tāpēc arī kāzas man nebūtu svarīgākas par bērniņu,ja man tas pieteiktos.
Protams,kā jau minēju, vispirms es gribētu kāzas, un tad bērnus, bet noteikti nejoztu uz zagzu mājas halātā,lai sarakstītos,tikai tāpēc,ka gaidu mazulīti. To naudu,ko es izmestu kāzām, es labāk sapirktu bērniņam visu,kas nepieciešams,bērniņa ievešanai mājās un tad domātu par kāzām. Man tas statuss nav tik svarīgs,kā arī uzvārda maiņa.
Man tajā brīdī svarīgāks būtu ,kā nopirkt uns niegt mazulim to sākumu. un tad plānotu kāzas.

Beidz , acīs nesaka varbūt bet šķibi skatās un doma 70%. Pajauta mammamuntetiem.lv, cali.

Nu un kāda man starpība,ko citi pa stūriem runā? :D tas noteikti nebūtu iemesls,lai nedzemdētu,jo vienmēr atrodas kādi gļēvie,kas pa stūriem mutes virinās,bet acīs pateikt neko nevarēs. Tādus niekus es savā dzīvē nekad neesmu ielaidusi un arī netaisos darīt. Lai jau tauta ļurina pa kaktiem. Lai jau....
Bet tas,ka citi taču padomās to un to man arī liekas smieklīgs iemesls,lai precētos,ja būtībā to negribas, bet tikai precās,jo tā ir pieņemts.
Citiem nepatīk arī manas kurpes :D tāpēc jau es netaisos mest tād ārā. Vien iesaku nepirkt,ja jau nepatīk :D

Pateiks arī acīs. Nesatraucies. Neaizmirsti mums ir konservatīva samērā sabiedrība. Un Daleji tas ir pareizi. Liek aizdomaties tik biežie, bēnu viņš grib ,bet mani precēt nē...diez kāpēc? :D

P.S. Taču ka jau teicu juridiskie aspekti, un ģimenes vienādais uzvārds arī ir pietiekami liels iemesls lai sākumā apprecētos,un bērni pēc tam. Kaut piemers neliels- lai mazo pēc smagām dzemdībām reģistretu deraudzene aizsūtija uz zagsu vīru vienu pašu, ja būtu draugs no ta nekas nesanaktu. Būtu jābūt abiem. Un vēl simtiem juridisku lietu.

Kubiete - es neatrodos tādā čūsku midzenī,kas mani censtos sāpināt. Tik vienkārši. Izvēlies rūpīgāk sev apkār esošos un arī tevnebšu obligāti jāprecas,kad bēbis pieteiksies. Bet tas,ko saka pensene uz ielas...nu jā.Veciem cilvvēkiem ar gadiem mēles paliek garākas :D

Beidz, skola, bērnudārzs, kolēģi, kaimini. Liela sabiedrības daļa ir ļoti konservatīvi. DSaudzi tikai to nesaka acīs. Taču ta tas ir.

Par tiem ārlaulības bērniem pasmējos. Kurš tad mūsu laikos šķībi skatās? Vecas babkas un tādi, kas tēlo n sevī perfektos, lai gan pašiem pilns skapis ar visādiem skeletiem. (Protmas, pazīstu dažas ģimenes, kas tik dēļ bērna sarakstījās) bet viņi ir normāli un šķībi neskatās.

Pati ar vīru salaulājos, kad mazajai bija gadiņš. Nu un? Arī tagad mums ir viens uzvārds, bet pēc kāzām jau nekas nemainījās... tikai uzvārds.... tāpēc nedomāju, kā obligāti jāprecas!!!

Man liekas,ka mūsdienās tādu pāru ir gandrīz tik pat daudz (to,kas dzīvo ar mazuļiem,bet nav precējušies) cik to,kas ir precējušies vispirms un tad domājuši par bērnim. un ja visi sāktu ņemt galvā to,ko saka citi- es domāju,ka Latvijā jau trūktu iedzīvotāju. Nav vairs Padomju laiki,kad pienākuma pēc precējās,jo sieviete bija palikusi stāvoklī. Tagad cilvēkiem ir citas prioritātes utt.
Tas ir tāpat kā vecmeitu būšana..Padomju laikos vecmeita skaitījās no 25 gadiem, un ja nebiji noprecēta līdz tam laikam, visi saukāja ar vecmeitām utt...Tagd sievietes pēc 30 dzīvo un ne bērnu, ne veču..un vismaz tur kur esmu es (Latvijā 2012.gadā) nevies nevieni par vecmeitu nesaukā.
P.s.- izklausās,ka esi baigi ieciklējusies uz citu domāt :D iespējams,ka vieglāk dzīvot būs,ka to nedarīsi.Cilvēki vienkārši par daudz domā.

Man tikai jautajums.Ja rez tas nav svarīgi būt precētiem.Kapec daudzas slēpj ka nav bērna tēvs vīrs? Ka nu ir tikai draugs?

Kubiete - cik ir daudzas?:D ganjau tās,kurām ōmītes saka,ka tas ir fuj, un lai nevienam nestāsta:D
man nav ne jausmas,kāpēc cilvēki tev apkārt slēpj,ka draugs nav vīrs.
Man rados ir 2 sievietes,kas nav precējušās, bet ir draugs un bēbis, un neviena neslēpj.Arī draudzeņu lokā ir šādi pāri un neviens neko neslēpj. Es tiešām brīnos kādā sabiedrībā tu atrodies,ka cilvēki kaut pukst un runā riņķī,par to,ka nav precējušies. man automātiski rodas iespaids,ka tu esi vecumā ap 40. Tad es vēl saprastu šādu Padomju laiku "aizķeršanos" tevī un tev apkārtējos.

Tik pat labi es varu iemest kkādu randomu, ka ir cilvēki, kas apprecas un atstāj katrs savu uzvārdu un bērnam tā pat ir tikai viens uzvārds. Kāpēc, tad viņi tā dara? Kāpēc, kāpēc, kāpēc :D kāpēc ome, kāpēc kaimiņš, da vnk dzīvo savu dzīvi kā gribi un miers :)

Es arī pirms bērniņa radīšanas un plānošanas gribētu apprecēties, tas , manuprāt, būtu tā forši un loģiski, bet katrs cilvēks ir savādāks un dara kā uzskata par pareizu.
Nav pareizu vai nepareizu rīcību. :)

kāda starpība pirms vai pēc aprecās, galvenais, lai saticība ģimenē un vesels bērniņš. Kaut gan ir daudz visādu pozitīvu aspektu, kaut tas pats, ka tēvs var vienos pirs reģistrēt bērnu. Arī gribētos pirms bērniņa aprecēties, bet gribēt nav kaitīgi :D

Diskusija vispār nav par kāzām, stap citu. Lai gan jāsaka, ka pati vēlētos, lai bērniņš tomēr dzimtu laulībā. Es te gan nespēlēju uz kaut kādiem juridiskiem aspektiem, bet man tas drīzāk ir pašcieņas jautājums. Ja es mīlu šo vīrieti un vēlos no viņa bērnu, tad vēlos arī viņu par savu vīru un būt viņa sieva. Sieva- tas skan lepni. Manuprāt :)

Bet nenosodu tos, kas neprecas. Moderna tendence vispār pēdējā laikā.

:D es arī neesmu precējusies, bet ne jau modernas tendences dēļ. vienkārši nav vēlmes un nejūtu vajadzību to darīt.

Padalīšos ar savu pieredzi... Mans vīrs ir vienīgais pelnītājs un pelna aptuveni tikpat, cik autores draugs.. Bija jāmaksā īre un viss pārējais, dzīvojām Rīgā. Bet ziniet, pienāca brīdis, kad sapratām, ja gaidīsim līdz es atradīšu darbu, pastrādāšu,sapelnīsim naudu, tad tas brīdis, kad būsim trīs, var arī nepienākt. Paliku stāvoklī un ziniet, tas bija labākais lēmums, kādu bijām pieņēmuši. Diemžēl ar pirmo reizi mums neizdevās, kā bijām plānojuši, pazaudēju mazo sestajā mēnesī. Taču tagad tā vēlme pēc mazā ir divkāršojusies, par spīti tam, ka apkārtējie saka, lai vēl pagaidām, sapelnam naudu..
Ja autorei ir pieejams dārzs, kurā paši var audzēt visādus labumus (tāpat, kā to varējām mēs), es teiktu, ka viņai nav par ko uztraukties! Viss izdosies!