Ai, kā man patīk kosmētika! :D
Bet nu cenšos krāsoties vienmēr atbilstoši situācijai un tā, lai noņemot grimu mani varētu pazīt - universitātei neitrāls grims, ballītei, vakara pasākumam spilgtāks, uz pludmali bez meikapa, utt.
Autorei - man liekas es saprotu, par ko tu runā. Man izveidojies apmēram tāds attēls - solārijs, krāsoti melni mati, tumši iekrāsotas, izteiktas uzacis, mākslīgās skropstas, melns laineris, maigi rozā/ nude lūpas (iespējams bantītē), apspīlēts krekliņš un bildēts izstieptā rokā no telefona :) Daudzas tādas un līdzīgas bildes redzētas.
Manuprāt, vīrieši, kas nav ļoti tuvi kosmētikas pasaulei, bieži vien neatšķir ir meitenei tonālais vai nē (ja tas lietots normas robežās), bet tāda sakrāsota meitene viņiem liekas "kopta" :D
Atkal, es nerunāju par visiem vīriešiem, bet dažus tādus "mākslīgā skaistuma" cienītājus es pazīstu.
Mans draugs sākumā arī ne īpaši atšķīra, kur kas ir piemālēts, kur nav. Bet tagad, dzīvojot kopā, daudzus meiteņu noslēpumus ir atklājis un pat dažreiz izmet pa piezīmei: "tai nu gan kara krāsojums" :)
Un nedomāju, ka autorei skauž. Drīzāk jūs esat viņu pārpratušas vai arī jums tā ir sāpīgā tēma. Manuprāt, interesanti uzzināt viedokļus par to, kur ir tā robeža, lai neizskatītos mākslīgi, bet skaisti.