Boļševiki (no krievu: большевики "tādi, kas ir vairākumā") jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kurš 1912. gada partijas kongresā ieguva vairākumu Vladimira Uļjanova (Ļeņina) vadībā, un atšķēlās no partijas, izveidojot Krievijas Sociāldemokrātisko Strādnieku (boļševiku) partiju. Par savu mērķi uzskatot komunisma ieviešanu, partija pēc 1917. gada Oktobra apvērsuma pārdēvējās par Krievijas komunistisko (boļševiku) partiju (kr. Российская коммунистическая партия (большевиков) - РКП(б)), un saglabāja šo nosaukumu līdz 1925. gadam.
1925.-1952. gados partijas nosaukums bija "Vissavienības Komunistiskā (boļševiku) partija" (kr. Всесоюзная коммунистическая партия (большевиков) (ВКП(б)).
1952.-1993. gados partijas nosaukums bija "Padomju Savienības komunistiskā partija" (kr. Kоммунистическая партия Советского Союза (КПСС)).
1991. gadā Krievijas Federācijā partija tika likvidēta.
Un vēl-
http://www.uzdevumi.lv/ExerciseRun/RunExercise?exerciseId=e27542d8-b3d4-4d14-aa89-3cc90d585d9f&parentType=VirtualSchool&parentId=588
Veids, kā boļševiki sagrāba varu, izraisīja pretdarbību. Krievijā uzliesmoja kontrrevolūcija – bruņota cīņa pret boļševiku varu. Cīņu pret padomju varu uzsāka tie, kas bija zaudējuši varu un īpašumus. Viens no tiem bija gāztās Pagaidu valdības vadītājs Aleksandrs Kerenskis. Viņu atbalstīja virsnieki un karaspēka vienības, izveidojot Balto gvardi (armiju).
To atbalstīja Lielbritānija, Francija, ASV, Japāna, Itālija, Turcija utt., jo šīs valstis nespēja samierināties ar to, ka Krievijai izstājoties no kara, Vācija varēja iegūt papildus spēkus cīņām Rietumu frontē, kā arī tās negribēja pieļaut komunisma nostiprināšanos Krievijā. Ārvalstu galvenais ieguldījums bija balto armiju apgāde ar ieročiem
Tas īsumā, pamatskolas kurss:D