Es varu mierīgi netērēt, bet man ir problēmas ar sīkām lietām, kas nemaksā daudz - našķi, nagulakas, acu zīmuļi un vēl visādi štrunti., ko reāli nevajag.
Bet es pat no savas mazās algas atlieku. Man krāšanas mānija sākās tad, kad gāju pirms gada prom no darba, tad zināju, ka vajag iekrāt un 4 mēnešu laikā sakrāju normālu summu. Ja spiež vajadzība, tad var.
Es gan krājkontu neveidoju, jo man iekšā sēž tā stulbā sajūta, ka ja nu kaut kas notiek, ja nu man vajag pēkšņi un daudz naudas. Vienkārši zinu, ka ir tie 150 Ls(tas tā, piemēram), ko varu tērēt un viss. Reizēm, ja gribas foršākas un dārgākas brīvdienas, ko sen iekārotu, tad sanāk vairāk notērēt. Piem., šomēness nopirku ziemas mēteli.