Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Studiju stress?

 
Reitings 264
Reģ: 13.02.2009
Droši vien, ka visas reiz ir piedzīvojušas. Bet kā jūs tikāt tam pāri, vai vienkārši skandinot pantiņu, ka viss reiz pāries un nāk labāki laiki?

Es mācos to, ka man patiešām patīk, es mācos sev, jo man tas interesē, nezinu, ko pēc tma ar to darīšu, bet izdomāšu, jo gribu zināt to, ko man māca.
Bet šogad mācības ir vienkārši tādā ritmā... es nespēju, ir priekšmeti ar mājasdarbiem ( ne vienkārši atrisināt uzdevumu, bet analīzes un entajām lapām ar visām figurām, kas paņem daudz laika) plus tiem pašiem priekšmetiem un katru lekciju ir jāsagatavojas izlasot grāmatas paragrāfus ( ap 50 lpp katru ned) un tad vēl pa virsu uzliek kontroldarbu! Un katram otrajm priekšmetam tā. Es man liekas esmu sākui bibliotēkā dzīvot.

Sūds ar to,bet ar visu stressu es netieku galā, esmu visu laiku panikas stāvoklī, neēdu, neguļu, nespēju atslēgties.
Draugi saka, lai izdaru darbu un pēc tam atpūšos, bet es nevaru atslēgties, atpūtas brīžos joprojām esmu stresā par kalniem neizdarītajiem vai lpp, kuras būtu jālasa un tā dienu no dienas, nedēlu no nedēļas.

es neesmu laimīga, es neesmu priecīga, esmu dusmīga, nīgna, viegli aizkatināma un saraudināma. es sev nepatīku un nezinu kāda jēga šitā dzīvot.

Un es mācos sev!!! To, kas man patīk!!

Saprotu, ka nespēju sevi ielikt šādas sistēmas rāmjos, ka spēju strādāt progresīvi tad, ja ja nav spiediena par termiņiem un tas nemaz nenozīmē, ka strādāju lēni.

Ko man darīt?? Mest pie malas studijas? un ko tad? Turpināt šādā garā un cerēt, ka eksāmenus nokārtošu, ka fināla darbi tiks uzrakstīti sekmīgi, pat ja tā būs tiki atrakstīšana?
tad kāda jēga no mācīties sev, ja beigās tikai eksistēju ar savu izvilkto sekmīgo atzīmi, ne uztaisot darbu un iemācoties tā, kā es vēlos!

Esmu izmisusi un katra diena liekas kā pēdēja!
palīdziet ar padomu.

p.s. paņemt brīvdienas, kaut dienu un atpūsties nespēju, ir tāda vainas apziņa par nepadarīto, ka graužu sevi nost un nav ne atpūta ne prieks par to.
p.s.s. pat šo brīdi izmantojot, lai uzrakstot šeit ...
18.10.2012 11:58 |
 
Reitings 15092
Reģ: 29.01.2009
Kā teiktu Lauris Reiniks - vieglāk, ņem to visu vieglāk! :)

Reālu ieteikumu nav, jo nekad neesmu stresojusi mācību dēļ, neesmu perfekcioniste un sevi tā nepārpūlēju. Vnk apdomā, ko Tev dod tāda cepšanās un vai tiešām tas būs pasaules gals, ja mazliet apstāsies, atpūtīsies un 10 vietā saņemsi kādu 7??
18.10.2012 12:03 |
 
10 gadi
Reitings 2910
Reģ: 27.08.2009
Iespaids tāds, ka tu esi savā galvā pieņēmusi, ka ar augstskolu viss dzīvē sākas un beidzas. Ar augstskolu, karjeru utt. Dzīvē daudzas lietas nevar tā vienkārši izplānot, uz dzīvi vispār nevajag baigi nopietni iespringt. Apsēdies, padomā, nu, nenokārtotu tu eksāmenu, kas notiktu? Nenokārtotu visus - kas notiktu?.. Dzīve apstātos, pasaule beigtu griezties, tev rokas, kājas nokristu un visa tava dzīve būtu cauri? Nu, nē taču.

Galu galā - ja jau tev patīk tas, ko mācies, kapēc tu to arī nedari tikai patikšanas pēc? Nu, nesanāk viss perfekti - vienalga. Cilvēki, kas pasaulē visvairāk sasnieguši, ir darījuši to, kas viņiem patīk, parasti par spīti visam, negaidot uzreiz nez kādus panākumus. Darījuši, jo viņiem vienkārši patīk darīt to, ko viņi dara.
18.10.2012 12:07 |
 
Reitings 244
Reģ: 18.09.2012
Es arī neņemos mācību dēļ, kā ir tā ir, galvenais lai ir sekmīga, jo ja nesaprotu kaut ko, tad arī neredzu jēgu dienām ilgi sēdēt un mocīties. Nu kur man tā augstākā matemātika dzīvē noederēs? Neiešu jau par matemātikas skolotāju :D
Aizej uz masāžu saules salona(vienīga vieta kur esmu iemigusi, kad mani masē) un atslēgsies. Mūzika forša, sievietes ar pieredzi, sakrāmēja man vēl kaut kādus maģiskos kristālus uz pieres,jo man esot čakras ciet vai kas tur :D Izgāju laukā kā jauns cilvēks, varbūt tev arī palīdzes atslēgites, jo es vēl ilgi pēc tam staigāju kā sapīpēusies-ļoti labas sajūtas.
18.10.2012 12:10 |
 
Reitings 472
Reģ: 11.07.2010
50 lappuses nedēļā tev tiešām šķiet daudz?

Ar studentiem ir tā - vieni streso ne par ko, ir gudri, apdāvināti, izdarīgi, bet kaut kā netiek galā ar tiem stresiem, viņiem kopumā iet smagi. Lai arī atzīmes un zināšanas labas, viņi mokās.
Tad ir tādi, kas ņem visu viegli un viņiem vienkārši sanāk. Un paspēj vēl pa vairākiem hobijiem izdzīvoties. :) Tas laikam ir attieksmes un cilvēka būtības jautājums.
18.10.2012 12:10 |
 
Reitings 381
Reģ: 29.01.2009
Pagājušajā gadā studiju dēļ baigi stresoju un šogad nav labāk, un kad man ir brīvdienas, ja pat īsti nekas nav jādara varu sēdēt un visu dienu stresot par to kā uzrakstīšu 10 referātus un vēl sagatavošos visiem semināriem, sanāk, ka neko sakarīgu nedaru tik stresoju un vēl garstāvoklis pilnīga 0. Esmu mēģinājusi visādus herbastresus, kuri nelīdz. Pat ja neaizeju uz kādu semināru pēc tam visu dienu stresoju kā to atstrādāšu labāk vajadzēja iet :D
18.10.2012 12:12 |
 
Reitings 787
Reģ: 11.04.2009
Tiešām ņem to visu vieglāk, dzīvē ir daudz lielāki sūdi.
18.10.2012 12:13 |
 
Reitings 264
Reģ: 13.02.2009
Siren

50 lpp vienam priekšmeta uz nedēļu, man ir 12 priekšmeti. nav jau visos šitā, bet vairākumam gan, tad nu parēķini, cik ātri tu grāmatas lasi? fiziski? es grāmatu ar 200 lpp varu aptuveni trīs stundās izlasīt. iznākot no lekcijām man atliek dienā/vakarā četras stundas laika mācībām. BET es nemācos latviešu valodā, līdz ar to, tās trīs stundas/200 lpp, šobrī ir trīs stundas 15 lpp

Par attieksmi noteikti piekrītu- viduskolā tieši tā dzīvoju, visma pa virsu, bet ar baudu un bija forši un atzīmes labas, pat priekšmetos, kuri man dziļi riebās.
bet šeit pat par atzīmē dēl atzīmēm neiespringstu, iespringstu dēl tā, ka, ja nenokārtoju eksāmenus, tad netieku uz nākmo gadu un .. tad viss

nē, dzīve nebeigsies, bet beigsies sapnis par mācīties to, ko gribu...
un nav ne jausmas, ko citu tad darītu. Sēdēt vecākiem uz kakla? strādāt par pārdevēju un katru dienu no 8-17 riebties par dzīvi?

šobrīd vismaz neriebjas dzīve, riebjas spiediens no sistēmas, kurai neredzu jēgu, dusmojos, jo nesaprotu kāda jēga no principa- zināsanām nav nozīme, nozīme ir laikā, cik ātri spēj tās atrādīt!!

neuzskatu sevi par slinku vai muļķi, bet netieku galā. Ko dara tādi cilvēki?
18.10.2012 12:19 |
 
Reitings 15092
Reģ: 29.01.2009
Ja nav noslēpums, kur Tu studē?
18.10.2012 12:23 |
 
10 gadi
Reitings 9435
Reģ: 06.03.2009
Mazliet saprotu tevi, jo pašai agrāk bija stress par mācībām. Arī mācījos to, kas patīk. Taču, es vnk esmu tāds cilvēks, kuram viss(ne tikai mācības) ir jāizdara pēc iespējas labāk. Es nevarēju uzlikt savu vārdu un nodot pasniedzējam referātu, kurš pavirši uzbliezts iepriekšējā naktī ar domu ''lai tikai kaut kas ir''. Vienmēr man bij stress par to, lai tikai es visu būtu izdarījusi cik vien labi varu. Turklāt, maģistros tas bija vēl svarīgāk, jo viena sliktāka atzīme varēja izbojāt vidējo un visai viegli izlidināt no budžeta(bija liela konkurence par budžeta vietām, jo 90% kursa bija ar ļoti labām sekmēm), bet to es nevarēju atļauties.
Vispār, grūti ieteikt kko, jo katrs cilvēks ir savādāks...
18.10.2012 12:23 |
 
Reitings 264
Reģ: 13.02.2009
Studēju dabas zinātnes franciski runājošā valstī.
18.10.2012 12:28 |
 
Reitings 341
Reģ: 06.05.2009
Gluži kā citāts no manas dvēseles. Ar mani ir tāpat, sākot studēt, 2 semestrī, līdz šim brīdim (3 gads) svars nokritās uz 45 kg un nekust ne grama. Arī man ir pārmetumi par nokavēto, neizdarīto un nenormāls stress par to, kas vēl ir jādara. Pat, ja jādara nav daudz, stresoju arī par to. Ja man nebūtu draugs, kurš atkal pretēji ir miermīlīgs un visu tver kā miera mika, būtu "nojūgusies". Man līdzekļu pret to nav, visu laiku gaidu, kad viss šis būs galā, mierinot ar domu, ka tad vairs tā nebūs. Kā tad - zinu, ka būs. Tāds raksturs. Diemžēl . .

Ja kāda ieteiks brīnum līdzekli, cepums!
18.10.2012 12:31 |
 
Reitings 1571
Reģ: 29.01.2009
Es varu ieteikt- ja tomēr paļaujies uz šeit ieteikto un ievies dzīvē nedaudz pofigisma, tad nepalaid garām to brīdi, kad "nedaudz veselīga pofigisma neko sliktu nenodarīs" pārvēršas par "ai, man ir pofig uz visu, gan jau pats par sevi kaut kā nokārtosies!". Es to brīdi nenotvēru un tagad vēlētos, kaut atkal varētu kļūt par to apzinīgo studenti, kāda biju 1. kursā :D
18.10.2012 12:34 |
 
Reitings 2569
Reģ: 16.07.2012
Pasaule,

es studēju Francijā juristos 1. kursā un es vienkarši ļauju vaļu stresam , man nav ne jausmas, kā to apkarot, tādēļ vienkārši samierinos.
Pēc pāris nedēļām TD ir eksāmeni un es neredzu nekādu veidu, kā es varētu dabūt kaut vienā no priekšmetiem 10/20, ja pat frančiem tas ir grūti.
18.10.2012 12:44 |
 
Reitings 472
Reģ: 11.07.2010
pasaule - tad varbūt tas vienkārši tā arī ir - par grūtu priekš tevis.
18.10.2012 12:50 |
 
Reitings 2569
Reģ: 16.07.2012
Par tām lapām un lasīšanu :

Man ir lekcijas + 3 semināri nedēļā, uz katru semināru ir eseja+ jāatrisina 1 lieta. Katram semināram pasniedzēja dotā info ir ap 15lpp. un man arī tā lasīšana+tulkošana, jo pilns ar terminiem, sastāda kādas 3h + darba rakstīšana 3h. Man ir paveicies, ka ir paziņa francūzis, kurš visus manus darbus izlabo, lai nav stila, ortogrāfijas, interpunkcijas kļūdas, ja nu pc kaut ko nav izlabojis.

Tā nu tā dzīve te ir, nevienam nav viegli. Zinu 2 meitenes, kas , gan citā programmā, bet 1. gadā arī nedabūja 10/20 un mācījās 1. kursā 2 reizes.
18.10.2012 12:55 |
 
Reitings 245
Reģ: 03.05.2012
Nekas taču nav viegli! Ko tad lai es, filologs, saku? Studiju laikā būtu laimīga, ja man nedēļā būtu jāizlasa vien 50 lpp :D :D Mums arī bija semināri, lekcijas, biežas ieskaites, bet ar visu var tikt galā! Man šķiet, ka pie vainas ir mīts, kas bija izplatīts pirms pāris gadiem - ka augstskola tāds nieks vien ir, salīdzinot ar pamatskolu un vidusskolu. Nebūt nav nieks - tās ir negulētas naktis, maz brīvā laika un nepārtraukta skriešana. Lai veicas! :)
18.10.2012 13:06 |
 
Reitings 2569
Reģ: 16.07.2012
Nē, te visa sāls ir valoda, kas spiež pa bremzēm mācību procesam.
18.10.2012 13:11 |
 
Reitings 472
Reģ: 11.07.2010
Un kāpēc autore pati to nesaprot un meklē citus iemeslus???
18.10.2012 13:13 |
 
Reitings 264
Reģ: 13.02.2009
zinu, ka problēma ir valodā, un ja varētu Latvijā iestāties tādā pašā programmā kā šeit un vēl iegūt stipendiju normālai dzīvošanai, tad sen jau būtu Latvijā. Bet Latvijā pa lielam aiz matiem varu pievilkt to pašu, ko mācos šeit, bet tad zaudēju tieši to, kas man patīk šajās studijās un tad kād vairs jēga?

Saprotu, ka jūs manu dzīvi neizdzīvosiet, bet domāju varbūt kādu skata punktu, no kura vēl nebiju paskatījusies, gan varētu padot.

skumji
18.10.2012 13:21 |
 
Reitings 3966
Reģ: 29.01.2009
varbut panjem akademisko?
neēdu, neguļu, nespēju atslēgties.
jo ta tu sevi vel vairak sabeigsi. Un tad bus jastaiga pie arstiem. Tad gan nebus labi.
18.10.2012 14:09 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!