Jums no nāves ir bail?
Kādu laiku atpakaļ nebija, pēc tam bija, tagad atkal nav. Sapratu, ka tās bailes rodas tad, kad man parādās kaut kādi konkrēti mērķi un vēlāk ģimene. Kad būs bērni, īpaši, kamēr vēl mazi, noteikti ļoti bail būs nomirt. Ne no nāves kā tādas, bet tieši nomirt.
Jāatzīst, ka nesaprotu cilvēkus, kuri vēža pēdējā stadijā ar ķīmijterapiju vēl cīnās par to, lai izvilktu vēl vienu mēnesi un mokās sāpēs, tā vietā, lai visu izbeigtu. Es nevarētu sadzīvot ar apziņu, ka man atlikušas piemēram 19 dienas. Un vēl nesaprotu pašnāvniekus. Viens ir tas, ka tiešām psihē viss nav kārtībā un ir suicidālas tieksmes, bet tie, kas aiz parādiem vai nelaimīgas mīlas, no jumtiem lec un zāles rij... Lai kā man dienās "neaizietu ciet" dēļ nelaimīgas 50. mīlas, nespētu kut ko tādu sev nodarīt kaut tāpēc vien, ka gadījumā, ja neizdodas lidz galam, visu mūžu varētu būt jādzīvo ar paralīzi vai kaut kādu smadzeņu atrofiju... Salīdzinot ar to, nāve nav nekas briesmīgs.