Orgānu transplantācija.

Kubiet, manuprāt, nebūtība ir nāve. Nāve ir tad, kad tev smadzenes nestrādā un tu esi miris. Tev nav domu, nav emociju, nav nekā, jo ne tavs ķermenis, ne smadzenes nefunkcionē. Tā ir nebūtība. Tevis nav. Palicis tikai ķermenis, ārējais apvalks, kas viens pats neko nenozīmē un tev tas arī neko nenozīmē, jo tevis gluži vienkārši nav un tu neizjūti kaut kādu nebūtību, jo atkārtošos - tevis, tavu domu, spriešanas spēju, emociju, spējas sajust utt. vairs nav. Es to tā redzu un tāpēc nesaprotu, ko tu saproti ar vārdu "nebūtība" un no kā tev ir bail, ja neatbalsti kādas reliģijas uzskatus par pēcnāves dzīvi.

Vai tu domā, ka emocijas, atmiņas domas pastāv atsevišķi no ķermeņa un funkcionē bez smadzeņu palīdzības?

...Bet aii ka gribetos.

Pievakare, ir starpība Ir cilvēki, kuriem tiešām iekšā ir tik lielas emocionālas sāpes, ka vienīgais veids, kā tās nomākt, ir fiziskas. Vēl ir tādi, kas pakaras, lai pierādītu bijušajai "redzi - solīju un pakāros" un tādi (lielākoties pusaudži), kuriem akūti trūkst uzmanības, un to pievērst cenšas ar niekošanos ar tabletēm... Ne visiem viņiem ir psihiskas novirzes.

Visiem viņiem ir psihiskas novirzes, ja viņi vispār par to iedomājas, kur nu vēl cenšas izdarīt/izdara. Psihiskas novirzes jau nav uzreiz šizofrēnija vai kaut kas traks, ar to es domāju to pašu depresiju vai tamlīdzīgas problēmas. Veselam cilvēkam ir grūti sev nodarīt pāri, jo viņam ieslēdzas kaut kāds pašaizsardzības instinkts vai tamlīdzīgi.

Pievakare-man arī ir bail no nāves. Kas tur ir tik nesaprotams,ka cilvēkiem bail no tās?

Kā jau minēju, man nesaprotams ir tas, ko cilvēki, kas nepārstāv nekādus reliģiskus uzskatus, uzskata par "nebūtību". Es jau nebraucu virsū kādam, ka viņam bail no nāves. :D Vienkārši cenšos diskutēt, mani šī tēma interesē, patiešām.

No nāves man nav bail.
Vienīgi gribētu redzēt kā izaug mani bērni, lai viņiem ir nodrošināta nākotne un viņiem nebūtu jāpiedzīvo vecāku nāve vēl mazie esot.

skaidrs :D nu es savas bailes pat nespēju izskaidrot,bet tās ir tiešām paniskas nevis vnk tāpat pabaidos. :D

Pievakare, tas var būt arī tik vienkārš iemesls kā narkotiku reibums, kas ir psihes traucējums tikai to iedarbības mirklī un skaidrā prātā cilvēks nekad to neizdarītu. Vēl ir dzirdēts, ka tas bieži notiek med. personāla vidū, jo viņi vienkārši zina - kā. Visas tās sagriezto vēnu bildes pusaudžu tumblr. blogos man liekas kaut kas briesmigs - tas, kā reāla problēma tiek padarīta par modes lietu. Un tādi 13 gadnieki saskatās un tik šņikā rokas un kājas mājās paši fočējot un nožēlojot...

Pievakare, es moš ka nepareizi pasaku.Bet saprotu tieši kā saki, un tas mani iedzen izmisumā. Un po par ķermeni.,..tas nav tik būtiski.

Man arī liekas interesanti, ka daudzas tās, kas sevi sauc pa ateistēm, piemin melnos pēcnāves tukšumus, no kuriem baidās utt.
Pati arī it kā ateiste esmu, un par to, kas būs pec nāves nedomāju daudz un nebaidos. Uzskatu, ka embrijam mātes vēdērā psihe izveidojas tikai pēc tam, kad daudz maz attīstījusies CNS un tikpat viegli, kā izveidojusies, tā arī izdziest. Kā ar sērkociņu piešķilt liesmu un pēc tam to nopūst. Tāpēc arī ar smadzeņu nāvi mist psihe un tā sauktā dvēsele.

ja būtu Dievs, pec naves kaut elle noklutu.Bet ja nav nekaa, es pazudu nebutibaa.Nu ta kaut ka man ateistei.Visas esmociajs,atminas,sapes,laime smirkli...nekaaa.Ka jau teicu kaut kas lidzigs ka ilgs miegs bez sapna.Tikai sis buz uz muzigtiem laikiem.Nu baisi....

Par narkotikām neko daudz nezinu, bet vismaz alkohola reibums bieži vien palīdz uzdrošināties tam, ko esi vēlējies. Vismaz es zinu, ka vairāki pašnāvību mēģinājumi tika veikti ar alkohola palīdzību, kaut tie mēģinājumi tika gribēti arī skaidrā. Vienkārši drosmei, jo diezgan grūti saņemties sev nodarīt kaut ko.

Par to graizīšanu - domāju, ka 90% gadījumos (tos 10% atstājot debiliem tīņiem, kas patiešām saskatījušies filmas, bildītes utt., neizslēdzu tādu variantu) sevis graizīšana vai pašnāvības mēģinājumi, kas neizdodas, ir uzmanības pievēršana savai problēmai, vēlme parādīt, ka tev ir tieši tik slikti un cerība, ka tevi tomēr kaut kas vēl izglābs. Nedomāju, ka tā ir modes lieta.. Cilvēkam vienkārši dziļi, dziļi iekšā vēl ir pēdējā cerība. Labs piemērs ir ar to meiteni - Amanda Todd, kas youtubē lika video, pastāstot par savām problēmām, un nu ir mirusi. Bildes tumblros jau arī ir veids, kā parādīt, kas tevi nomāc..

Vēl ir dzirdēts, ka tas bieži notiek med. personāla vidū, jo viņi vienkārši zina - kā.

Neviens jau nedarīs kaut ko tikai tāpēc, ka zina. Tātad ir attiecīgās psiholoģiskās problēmas.

Kubiet, skaidrs. :D Katram savas bailes.

Pievakare-a vot paskaidro kā tev var nebūt bail? Nu reāli,tas ir viss,vairs nekādu foršu emociju,nekādu draugu utt,čiks vien ir! :D

Par alko pilnīgi noteikti piekrītu - ne velti saka - depresants. Un tad kad sadzeries, jāzvana visiem bijušajiem un iecerētajiem pēc kārtas, lai pēc tam draudzenei uz pleca kauktu par to, ka visi atšuva :D Un tiem dakteriem jā - mēdzot būt tā, ka profesiju izvēlas ar mērķi nokļūt pie zāļu skapēša. tā teikt - dzīves mērķis pašnāvība. Nedomāju, ka tādus var izglābt. Tikai atlikt.

esmu pret transplantaaciju viena iemesla deelj - ja ir papiiritis parakstiits, ka var njemt orgaanus, dazi aarsti dod priekshroku uzreiz savaakt orgaanus un izglaabt 5 dziiviibas, nevis paciiniities un glaabt mirstosho. varbuut esmu egoiste, bet izveelos redzeet sev tuvu cilveeku pie dziiviibas nekaa 5 no naaves kjetnaam izrautus sveshiniekus.

Esmu par transplantāciju, it svišķi mūsu valstī. Jo pie mums likums paredz transplantātu izņēmšanu, kad ir konstatēta smadzeņu nāve (ir virkne veselu skalu un izmeklējumu, kurus jātaisa, jādokumentē un jāapraksta - un visas tas skalas/izmeklējumi dod ļoti precizus rezultātus). Bija nedaudz jocīgi dzirdēt, ka dažās valstīs izņēm orgānus, ja ir konstatēta sirds nāve bez smadzeņu nāves - jo tad tiešam nav zinams, vai smadzenes vēl kaut ko jūt/reaģē vai nē.
Un Latvijā nedrīkst transplantēt orgānus, ja cilvēks neparakstīja atļauju dzīves laikā un viņā piederīgie to neatļauj.
Un man, piemēram, bija ļoti smagi redzēt Stradiņu reanimācija 20 gadīgo puisi, kuram sirds gandrīz nestrāda, viņš jau pusgadu (uz to brīdi) bija pieslēgts pie mākslīgas sirds, saņēma veselu virkni rezistento mikroorganismu - un diez vai sagaidīs to transplantāciju.

Raidījumā aprakstītu situāciju uzskatu par stulbu,neētisku,ja jau pārstādīja,tad ko nu vairs tur kasīties...Pie tam daudzi raidījumi samāksloti,nepatiesi...
Par transplantāciju-saku nē,varbūt esmu egoiste,bet kāda man daļa gan svešiniekiem,kuri dzīves laikā bendējuši savas aknas,plaušas utt,te pēkšņi atmodušies un meklē,kas iedos. Cita lieta,ja nav bendējuši,bet tāpat neietu es zīlēt,kuram dot,kuram nē,tāpat visi reiz nomirsim....
Transplantāciju atbalstu tikai,ja vajadzētu tuviniekiem vai sarakstā esošiem cilvēkiem,ko esmu izveidojusi es.Tā būtu tāda veida kā pateicība,par dzīvē ziedoto man laiku,draudzību,prieku utt.

Orgānu transplantāciju kā tādu atbalstu, vai es personīgi būtu gatava ziedot kādu orgānu, šobrīd varu teikt, ka tikai radiniekiem.

Tas ir briesmīgi, kā viņi to iedomājas- ies pie cilvēkiem, kuriem ir šie orgāni pārstādīti un teiks ''atvainojiet, bet jums jāmirst, jo meitenes vecākiem nepatīk, ka viņas orgāni nav pie viņas kapā?''

Par orgānu transplantāciju- Lv ir jāparaksta papīrs, ja grib ziedot, bet, cik zinu, tad Krievijā, ja neesi atteicies, tad tavus orgānus var izmantot citiem cilvēkiem.

Pa lielam-kāda starpība, kur tie orgāni paliek. vai nav labāk, ka tie tiek pārstādīti kādam cilvēkam, lai glābtu viņa dzīvību, nevis lai tos sagrauž tārpi?
bet tie cilvēki es domāju vnk izgāja uz principu, jo viņiem netika pajautāts. tas vsp arī ir cieņas jautājums pret radiniekiem. absolūta taisnība nav nevienam

Pievakare-a vot paskaidro kā tev var nebūt bail? Nu reāli,tas ir viss,vairs nekādu foršu emociju,nekādu draugu utt,čiks vien ir!

Paskaidrot ljoti viegli - kaadu laiku pilniibaa nejutu dziivesprieku, naave likaas kaa miers, prieks par to, ka dziives vairs nebuus. Tagad situaacija ir mainiijusies un dziive ir forsha lieta, bet sava naave man taapat nesaistaas ar kaut ko negatiivu vai bailju izraisoshu.

Man pie tiesiibaam klaat ir atlauja ,ka esmu ar mieru savus orgaanus doneet kaadam citam cilveekam -naaves gadiijumaa,ja nepieciesams!Man pilniigi nav bailes no naaves un tkai taapeec,ka kaadam no maniem radiem tas vareetu nepatikt ,ka doneeju,pilniigi mani neietekmee!