Mums ir jau otrais trusis. Mīļāku dzīvnieciņu par šo man grūti iedomāties. Mēs gan dodam viņai tiešām ļoti lielu brīvību, tādēļ, iespējams, tāpēc viņa mums tik jauka un pateicīga.
No rītiem lec gultā laizīt seju un mīlināties (viņai šķiet, ka mēs esam lieli truši un viņiem tā pieņemts), pa dienu vienkārši trako pa dzīvokli - skraida, lēkā, dauzās, spēlējas... interesanti vērot vienmēr, vakaros, savukārt, biežāk prasa uzmanību - vajag, lai pamīļo, pakasa, paglauda.. Un man trusis nebūt nešķiet stulbs dzīvnieks, jo mūsējā atsaucas uz savu vārdiņu, stāv uz pakaļķepām, kad grib kādu kārumu, saprot komandu "mājiņā", bieži vienkārši lēkā pakaļ kā tāds sunītis un tā.. Tualeti, protams, arī māk izmantot.
Tā graušanas kāre tiešām ļoti atkarīga no truša. Mums iepriekšējais mēdza pamieloties tikai ar telefona lādētājiem, šai garšo manas somas un kurpes, piemēram. :D Tapetes vietām arī ir nedaudz paplēsusi, bet cenšamies viņai dot ābeles vai bērzu zariņus, tad krietni mazāk grauž. Katram dzīvnieciņam jau ir savs raksturs, mūsējā ir atkarīga no mūsu uzmanības.. ja atgrūž un pasaka, ka tagad nav laika, tad viņa mēdz viegli iekost vai demonstratīvi apvainoties. :D
Par būri - man draugs taisīja pats. Ir mums skaists un liels koka būris, ar mājiņu iekšā, kāpnītēm, lai var augšā uzkāpt (viņai gan tās kāpnītes nevajag, jo pati ir ļoti lēcienspējīga), viņas trauciņu iekšā, ūdens pudelīti un tā.
Par ēšanu - mēs nedodam sauso trušu barību, jo atceros, kā veterinārārste stāstīja, ka nekā laba tajās barībās nav.. Ikdienas barība ir auzas + sausa zālīte ar kādiem kaltētajiem augļiem (zoo veikalos nopērkama), un, protams, kāds ābola gabals, burkāns, salātlapa, tomāts u.tml. Svarīgi, lai pārtika būtu pēc iespējas tīrāka no visādām ķīmiskām vielām, jo truši uz to ir dikti jūtīgi.