atteiktos maksāt

Man jau šķiet, ka tad, ja puisis uzaicina, tad viņam arī ir jāmaksā. Cits variants, ja abi nolemj, ka jāsatiekas, tad vēl var maksāt katrs par sevi. Ja es aicinātu puisi uz kino, biļetes nopirktu abiem pati.
Ir daudz citas lietas, ko var darīt, ja nav naudas. Nesaprotu, kādēļ jāaicina uz kafejnīcu vai kino, ja nevar izmaksāt!

nazic, zinu, es ar tāda :D Tāpēc man randiņš nav nekas īpašs :) Bet... nepucējos ar izmaksām un mākslīgām lietām.

Kas aicina, tas maksā vai arī iepriekš vienojās, kad katrs maksās par sevi.
Uz randiņiem parasti baigi nepucējos, varbūt uzkrāsojos vairāk nekā ikdienā un vairāk piedomāju ko vilkt.

maybe-nu jā,iespējams uz randiņu uzlakošu kādu nagu(ko ikdienā tagad daru reti,jo iepriekšējā darba dēļ to nedrīkstēju,tāpēc esmu atradinājusies) tāpat noteikti padarbošos ar skuvekli pat ja iepriekšējā dienā ir skūts tomēr just in case :D tāpat arī uz pirmo randiņu iepūtīšu savas dārgākās un mīļākās smaržas,jo tās es taupu dikti un tad nu var atļauties. :D

Nujā, kaut kādos sīkumos jau sanāk vairāk uzpucēties, bet ne tā, ka skries pa galvu, pa kaklu uz saloniem :)

Es uz saloniem vispār nekad tā neesmu skraidījusi
nadziņus varu sakopt mājās pati utt
tik cik pie friziera
uz vaksāciju vēl nespēju saņemties :D

Buutiibaa Austrumeiropaa ir taa, ka dzeks maksaa, ja aicina. Liidz ar to arii var uzskatiit par apvainojumu, ja sievietei ir jaamaksaa par sevi.
Konkreetajaa situaacijaa mieriigi samaksaatu par sevi un vairs netiktos ar chali.

Vispār man ilgu laiku bija neērti, ja man kāds kaut ko izmaksāja un vispār pieņemt kaut kādas materiālas lietas no citiem. Tad uzreiz jutos parādā. Bet tagad jau esmu iemācījusies ļaut, lai man izmaksā.
Tai pašā laikā, ja vīrietis atteiktos par mani maksāt, ja būtu uzaicinājis uz randiņu, es viņu vairs nekad negribētu redzēt. Runa nav par naudu, bet par attieksmi. Man nevajag nekādas dārgas dāvanas, bet man ir svarīgi zināt, ka viņam priekš manis nekā nebūtu žēl.

vienīgais kad var maksāt čalis ir ja satiekās ar vecāku sievieti, lai viņa nenodomātu, ka grib izmantot dēļ naudas. bet sava vecuma vai jaunākas gan nav pelnījušas lai izmaksā.
vajag priecāties ka čalis vispār aicināja. man piemēram ir žēl sava laika priekš daudzām tād''el ar 8 no 10 nemaz nesatiekos, kas gribētu ar mani satikties.

Samaksatu bez skandala. Un pateiktu uz neredzesanos.
Saja gadijuma es neskatos uz naudu ka materialu vertibu, bet gan ka uz instrumentu , ar kura palidzibu virietis demonstre savu attieksmi pret mani. Neaudzinati viriesi ar materialam problemam mani neinterese principa.
Uzskatu, ka viriesiem, kuri uzsverti negativi un/ vai rupji izsakas par sievietem un kuriem vispar ir nihilistiska attieksme pret sieviesu dzimumu, ir seksualas problemas. Par isu, par mazu vai necelas -es nezinu, bet viriesa dzimuma apzina ir iedragata, tad nu jaizgaz zults...

Jaunības rozā briļļu iespaidā vairākus gadus biju attiecībās, kur visus maksājumus dalījām uz pusēm (vai arī es izmaksāju), gadiem draudzējāmies, bet restorānā skaitījām santīmus katrs savu daļu. Lieki piebilst, ka man tā situācija riebās un tas bija galvenais strīds attiecībās. Nejutos novērtēta un šķita, ka viņam priekš manis žēl. Tfu.

Ņemot vērā šo pieredzi, ja puisis neizmaksātu, tad tas būtu pēdējais randiņš.