Made-nu pateikšu kā bij man,pirmais tjip likās normāls(mazliet uzmācīgs,bet domāju nu mošk cilvēks tāds)ok bijām apmainījušies nr un satikāmies vienu reizi laikam,pēc tam netiku vaļā no viņa,ignorēju,beigās pat zvanīja no nepazīstamiem nr. :D ok bet nu šitais vnk nu tāds nu vidēji normālais :D
otrs...brrr..kr4 iepazinos darbā,sākumā likās tāds ok čalis,aizgājām vienu reizi uz kino,šis mani pavadīja uz mājām,kā jau puisim pieklājas(tas nozīmē,ka zināja māju kurā es dzīvoju)iegāju iekšā un pēc 5min saņēmu sms ar tekstu,ka šis mani mīl,nākošajā dienā jau darbā jau bija izstāstījis,ka mēs esam pāris,jau sāka meklēt dzīvokli kur mums kopā dzīvot un pat bildināja,kad es šo centos atšūt viņš bija pie manas mājas ārā un gaidīja kad iznākšu,es,protams,nenācu. Kad viņam teicu,ka man no viņa ir bail,viņa atbilde bija "bet es taču neesmu slepkava" par ko es padomāju "jāā tu esi vēl trakāks" protams,arī meklēja visvisādus veidus kā pievērst sev uzmanibu(nenāca uz darbu un viens viņa draugs prasīja,lai es viņam zvanu un prasu kur šis ir,tieši baumu dēļ),ak jā raudāja arī darbā( :D :D :D),pa to laiku kamēr es sūtīju viņu dirst,viņš man nopirka dāvanu(kkādu riktīgi tizlu kaklarotu),kuru es nometu lejā no tilta uz šosejas. Nu visādas tādas lietas,bet visbailīgākais bij,kad šis stāvēja ārpus manai mājai...brrr!!!! Atceros,ka zvanīju mammai un teicu cik ļoti man ir bail :D