Mīlestība

Manuprat, milestibas var but dazadas... Bet tira milestiibaa nav ego. Tik musdienas tada milestiba, skiet, reta paradiba. :)

Zini, tā ir dīvaina sajūta, kad tu mīli otru cilvēku un redzi, jūti, zem grādiem ( :D ) arī dzirdi, ka arī tevi mīl, taču ir skaidrs, ka šobrīd attiecības starp jums nav iespējamas. Vēl dīvaināk ir tas, ka puisis saka, ka labi, ka nekad nav piedāvajis būt kopā, jo viņš negrib mani sāpināt un ka esot grūti būt man blakus, bet nebūt ar mani kopā. Bet tajā pašā laikā saka, ka es būšu tā, kuru apprecēs, utt. Man tas šķiet kaut kāds murgs, tikai vienam otra sāpināšana.

hah, te neskiet ne tuvu milestibai. Parastas cilveku spelites... :)

Manuprāt,mīlestības var būt dažādas...īstā,kura ir tilts starp dvēselēm.Un otrā ,kur 2 ego savā starpā pieķeras viens pie otra,jo redz izdevīgumu otrā.

ehh.. mīlestība.. mjā cilvēki spēj mainīties, bet vai ilgstoši? nezinu, tomēr pielāgoties gan domāju(kurvarbūt pat ietilpst sevis maiņa)..
esmu centusies mainīties dēļ cilvēka, bet jo vairāk to dari, jo vairāk tāda sajūta, kad cilvēkam ar to nepietiek, tik redz slikto manī..
bet tas nav saistībā ar tusēšanosvai vienas nakts sakarus, tādus nepiekopju, ja ir viens tad kpc ar citiem vēkl vazāties?!

nu atkarigs no tā,kā tu vēlies,lai otrs mainās.
Ja gribi lai šis pilnībā maina savus uzskatus un to,ko vēlas dzīvē sasniegt,tad nu tur nav nākotnes,bet tādus sīkumus un nianses jau ir tikai normāli,ka ar laiku pieslīpē

Ko tādu gaidīt... ceļš uz elli.

Atkarīgs no tā, ko Tu/viņš/viņa uzskata par mīlestību.

Nu problēma ir tajā, ka viņš pa dzīvei ir no tā saucamajiem ''babņikiem.'' Kā nu sagadījās, kā nu ne, bet samīlējās manī, un tagad jau varu pārstāt sev melot- arī es samīlējos. Viss būtu ideāli, ja vien nebūtu tā viņa nenormālā brunču mednieka daba. Kamēr viņš ir skaidrā un kamēr esmu blakus, viņam neviena cita nav vajadzīga. Tomēr, ja es neesmu blakus un ir iešmigots, prātā tikai viens (mēs visas zinam kas). :D Ar prātu saprotu, ka vajadzētu atteikties no viņa un esmu to mēģināju, taču, tiklīdz kā šķiet, ka esmu tikusi pāri, ieraugu viņu un saprotu, ka ne velna neesmu. Tāpat arī viņam. Un mums nav iespējas netikties ilgāk par 2 nedēļām, visi draugi kopīgi un dzīvojam netālu..

cik nu man tāda pieredze bijusi -- nav ko sēdēt un gaidīt, kamēr kāds kļūs par citu cilvēku ;)
ja tu redzi konkrētas, reālas lietas, kā viņš mēģina mainīties, par to var padomāt, bet dieva dēļ nepaļaujies tikai uz viņa vārdiem!

ja brunču mednieks ir iemīlējies,tad viņš pie citām nelīdīs ;) vispār jebkurš iemīlējies cilvēks pie citām nelīdīs(kā mēs zinam iemīlēšanās ir arī rozā briļļu periods)
tā kā ja viņs joprojām copē citas iesaku padomāt vai šis patiešām ir tevī tā saķēries
taisnība jau ir teicienās
women can fake orgasms,but men can fake the entire relationship

Tur jau tā lieta, mums nav attiecību, tā ka viņš mani nav krāpis. Vienkārši, viņš negrib attiecībās sākt veidot, jo es esot pirmais cilvēks, par kura sāpināšanu viņš pat negribot domāt. Tāpēc labāk esot bez manis, nekā ir kopā ar iespēju, ka mani krāps. Jo, patiešām, viņš dzērumā ir pilnīgi cits cilvēks. Vispār mans galvenais jautājums ir- satiekot viņu, mēģināt pilnībā ignorēt, lai gan ir tāda sajūta, ka sirdi rautu uz pusēm vai tomēr mēgināt viņu mainīt? P.S. Arī tā saucamie ''plāksteri'' nekam nepalīdz.

ak dievs,tā ir tikai atmaska,lai varētu dabūt tevi un vēl citas :D jo teorētiski viņš taču tevi nekrāpj :D tev meitenīt ir pilnas ausis piedziedātas :D ja viņš gribētu tikai tevi tad būtu arī ar tevi un nesāpinātu :D
es tev neiesaku ne ignorēt,ne censties mainīt. Viss notiks tā kā tam jānotiek ;) vnk ļaujies mirklim dzīvo savu dzīvi un nedomā par to. Nu vienīgais es ieteiktu vairs tev ar viņu nečubināties.

Nu, neesmu es pilnīga muļķe, un dabūt jau nu viņš mani varētu tikai, esot kopā. Tā ka šis variants atkrīt. Un ar ausu piedziedāšanu viņš nodarbojas tām meitenēm, kuras mēģina ievilkt gultā. Tieši otrādāk, bija variants, kad dzērumā man bija tāda kā iedvesma, taču viņš negribēja pārgulēt (!), jo nevēloties, ka mūsu pirmā reize būtu dzerumā. Tāpat arī greizsirdību nevar tā noviltot (viņš salauza roku, kad iesita pret betona sienu, kad uzzināja, ka man ir puisis) No malas viņš sķiet baigais sliktais zēns, bet, kad iepazīst no citas puses, viņš ir smieklīgi banāls. :D

:)

Cilvēki var mainīties uz laiku, bet nekad neizmainīsies iekšējā būtība un vecais "Es" atgriezīsies.... Ja mēģināsi otru pārveidot, sapostīsi attiecības un Tevi pavisam droši ar laiku nemīlēs, jo būsi liegusi cilvēkam būt vinam pašam....

Klausies, ja viņš gribētu "mainīties", viņš vienkārši nedzertu, lai nenonāktu tajās situācijās, kad ir "cits cilvēks".

butvainebut un vēl viena svarīga lieta.... Pieņemsim viņš tiešām mainas.... Viss ir ideāli, bet tad.... dzirkstele pāriet, iestājas ikdiena, mazāki vai lielāki strīdiņi un trallallā, viņš ir atkal īstais viņš un bez mazākās sirdsapziņas ;)

Nu jā, laikam jau es pati ar prātu saprotu, ka te nekas nevar sanākt. Vai man pašai ir vajadzīgs puisis, kurš savā 21 gadā ir pārgulējis ar 20++ meitenēm? Bet kā mēs visas zinam- sirdij nepavēlēsi.. Un es vienkārši nevaru tikt pāri, nepalīdz ne ''plāksteri'', ne neredzēšanās, ne draugi un izklaides, ne nodošanās mācībām. Vēl grūtāk ir aizmirst, jo zinu, ka arī viņam ir jūtas. Nekad pakaļ nevienam neesmu skŗejusi un nekad to arī nedarīšu, taču, atrodoties vienai mājās, es vienkārši sāku nojūgties. Turklāt, man liekas, ka brilles man jau ir nokritušas, jo esam šādā stadijā jau 2us gadus. Pazīstu viņu nu ļoti labi, neuzskatu ne par kādu princi baltā kumeļā.