sēžu, gaidu draugu atpakaļ no darba
ceru, ka nebūs kā vakardien. viņš strādā restorānā, kur ir "līdz pēdējam klientam" politika, bet oficiālais darba laiks piektdienās un sestdienās līdz pusnaktij. biju aizgājusi pie viņa, jo gribējām pēc tam aiziet kaut kur pasēdēt, bet pāris minūtes pirms tiem divpadsmitiem atnāca vairāki cilvēki, pasūtīja ēdienu utt. rezultātā nosēdēju ar viņu tur līdz vieniem, kamēr šie beidzot izdomāja iet prom
protams, ne jau apzināti viņi to darīja, bet nu tomēr -- varētu taču padomāt par to, ka arī pavāriem un oficiantiem ir ģimenes, otrās pusītes, sava dzīve vai vienkārši gribas izgulēties pirms nākamās darba dienas... un aiziet paēst un paklačoties uz vietu, kas tiešām arī strādā pēc pusnakts. puisis nečīkstēja, bet man bija tādas dusmas! tā jau viņam 12h maiņas, viņa darba dienās redzamies tikai īsu brīdi pirms gulētiešanas :(