Uzticības cena

Neesi muļķe. Muļķi ir tie, kas iedomājas, ka var dabūt visu uzreiz - gan piedzīvojumus un kaislīgas dēkas, gan arī patiesas un uzticības pilnas attiecības bez meliem.
Ja Tu saproti, ka vienlaikus var dabūt tikai vienu no šīm lietām, tad esi gudrāka par lielu daļu cilvēku. :)

Ko es varu teikt - es ari reiz biju šāda situacija - mums ar draugu gāja loti smagi - likas ka viss iet uz galu - bija izdeviba pamegināt ko citu ( mans draugs man ir bijis 1. vīrietis) - tā sanaca ka ar citu virieti skupstijos - sex nebija - bet es pec tam sapratu - ka prata visu laiku vinu pielidzināju savam draugam - ka tomer savu draugu milu viss vairāk - pec tās reizes nemužam vairs ko tādu nedaritu - tagad biezi grauž sirdsapzina par izdarito - bet mainit vairs neko nevaru :(

nē, tu neesi muļķe. katras attiecības uzsākot ir jābūt godīgiem. tu taču arī negribētu, ka puisis, tiekoties ar tevi, gribētu iet ar citām. visvienkāršāk padomā, kā tu gribētu, lai būtu apgrieztā situācijā. protams, tas negarantē, ka puisis būs uzticīgs, bet pirmkārt, uzticīgam ir jābūt pašam un jāciena otrs, savādāk cieņu no otra nekad nenopelnīsi

man šķiet, ka attiecībās kaut kas nav kārtībā, ja pēc tam grauž, ka nesalaidi ar citu, nevis izjūti atvieglojumu par to, ka noturējies un saglabāji uzticību

Izkluasā,ka attiecībās galīgi nav kārtības,ja pastāv šāda diskusija ar tekstiem:

Bet es to neizdarīju. Kaut arī tas bija pret visām manām vēlmēm, nostrādāja saprāts un es paliku uzticīga. Nogriezu visus ceļus ar "kārdinajumu". Sāp, ilgojos, skumtu. Bet fucking stulbais saprāts ir pārāk dzelžains man.

man šķiet, ka attiecībās kaut kas nav kārtībā, ja pēc tam grauž, ka nesalaidi ar citu, nevis izjūti atvieglojumu par to, ka noturējies un saglabāji uzticību

Bet, ja attiecības ir ilgstošas, manuprāt ir normāli, ja šad tad iezogas doma par to, kā būtu ar citu, sevišķi, ja "ir dzirksteles, taureņi'' pret citu cilvēku. Sen atpakaļ man arī bija kkas līdzīgs, bet es ne mirkli nenožēloju, ka tomēr nenokrāpu savējo. Vajadzētu kaut kādā veidā izjaukt rutīnu, atcerēties, kā bija attiecību sākumā.

protams, attiecībās nav viss kārtībā. Bet tas jau neko nemaina. Mans dzelžainais saprāts ir pāri manām emocijām...
Ir tik skumji atvadīties no cilvēka, kurš man ir kluvis mīļš :( bet aizliegts auglis

Kā es tevi saprotu. Pirmajā mirklī tu tiešam sevi šausti, kāpēc neļāvies, muļķe, izbaudi. Bet ilgākā termiņā pēc kādiem mēnešiem, kad tā iemīlēšanās ir pārgājusi, tad gan nenožēlo un esi laimīga, ka saglabāji uzticību

vairākas reizes esmu bijusi šādā situācijā, un tādas situācijas ir vajadzīgas lai saprastu cik ĻOTI tu mīli savu mīļoto cilvēciņu.

Tomēr atbildīgāk šķiet mēģināt "salabot" esošās attiecības, nevis, kad parādās problēmas, skriet un meklēt citas. Ja nu nekādi nesanāk, tad - jā, bet tik un tā tad vispirms jāpārtrauc esošās, un tikai tad var iesaistīties citās.
Domāju, ka Tu (saku to Ilzei2) izdarīji pareizo izvēli. Ja arī neizdosies sakārtot šīs attiecības, tomēr būsi mēģinājusi to darīt, un nebūs sajūta, ka, "ja vien nebūtu toreiz tā, tad varbūt būtu joprojām kopā...".
Ja tomēr sapratīsi, ka šīm attiecībām nav nākotnes, tad zināsi, ka tā nav Tavas krāpšanas vaina, un tā tam bijis jānotiek.

Saprotu, ka tas cilvēks, ar ko bija tā "izdevība" ko sadarīt, Tev ir svarīgs, un nav vienkāršs garāmgājējs uz ielas. Tomēr tām attiecībām, kurās esi pašlaik, jābūt svarīgākām (citādi tik tiešām vienkārši jāšķiras, un nav tur ko vilkt garumā).
Un gan jau, ka šī nav pati pēdējā reize dzīvē, kad ir šāda izdevība.

Man tāda sajūta, ka es Ilze2 ļoti labi pazīstu.

odyssey, kā Tu mani pazīsti?

es nezinu vai pazīstu, bet man draudzene ir gandrīz tādā pašā situācijā un attiecībās nav kkas kārtībā jau gadiem :/

Man arī gadiem nav kārtībā
Bet nu es strādāju ar sevi. Redz, audzinu ;)

mums ari attiecibu sakums bija sausmigs - visi draugi brinijās ko mes daram kopā - esam vnk loti atškirigi cilveki - lielākās nesaskanas bija kad dzīvojām kopa ar draugiem - likas ka katru nedelu škīrāmies un bijām kopā. BET - kad uzsakām brinumainā kārta kopdzivi - viss mainijās - kā teikt esmu vinu iemiljusi nno jauna - un jau 2,5 gadus praktiski dzivojam bez stridiem