pusgads? es trīs gadus mocījos. bet pusgads arī nav maz. laiks dziedē rētas. ja tev nāk galīgi sliktas domas, tad aizej pie psihologa, bet es tev varu pateikt, ka tas ir normāli, ka tu nevari viņu aizmirst. principā tu viņu nekad arī neaizmirsīsi. tev jāiemācās ar to sadzīvot. tavā sirdī viņš vnm būs, bet kādreiz nāks arī kāds cits, kurā tu iemīlēsies, bet viņš paliks tavās atmiņās, bet tev būs viss kārtībā. ja viņš tevi ir sāpinājis-piedod viņam. piedod viņam ar visu savu sirdi un dvēseli, lai tevi pārņem miers. ļaunuma un atriebības dzīta tu tikai sevi iedzīsi vēl lielākā tumsā (ja tādas arī ir tavas izjūtas). palaid viņu vaļā. nedomā katru dienu, kā būtu kā būtu, bet pieņem īstenību. tas nav viegli, bet, kad es to izdarīju, es sapratu, ka varu dzīvot bez viņa, atvēru sev acis un sapratu, ka man ir jādzīvo tālāk un BEZ viņa.