Mīļākie.

man bija mīļākie 2 reizes, un pašai tad attiecības nebija. viņiem gan bija. man vienkārši vajadzēja seksu, bet neviens kandidāts nopietnām attiecībām nebija. bet sapratu, ka tas īsti nav priekš manis - žēl man to viņu sieviešu.

Es arī par to, ka vienkārši jāiet tad pie tā cita, nevis jāpieturas pie abiem, ja viss ir tik slikti. Es patiesībā pat nesaprotu, ja otru patiešām mīl, kā var uzrasties tas trešais. Tad jau vienkārši nemīl, bet negrib to atzīt un aiziet. (pieradums?)

Ak, šī mūžzaļā tēma, kurai nav atbildes. Tēma, kura nekad pateiksi - pareizi vai nepareizi!
Varam jau bļaut, kliegt un sist kājas pie zemes, ka nekad nebūs mīļākie, vai nekad nekļūsiet par mīļākajām. Tieši tāpat var propagandēt, ka esat tikai un vienīgi mīļākās un nemaz cita veida attiecības nav interesantas. Taču pienāk reiz diena, kad viss mainās, kad aizkrīt klapes un viss, kas reiz teikts, par ko stāvēts un krist - pēkšņi aizmirstas.
Mēs visi esam cilvēki ar jūtām, un ja nav gluži koka kluča konstantīna varoants, tad vismaz pirmajā mirklī jūtas ņem virsroku un viss, var jau teikt, ka esat iekritušas...

Lanelle, un kāda jēga aiziet pie tā otra? Paies 5 gadi, un atkal tas pats - uzmanības trūkums, garlaicība utt. Tad atkal aiziet, un tā visu laiku? Jo jebkurās attiecībās pēc ilgstošiem gadiem iestājas tas mirklis, kad tās attiecības vienkārši ir, jā, tās dod drošības sajūtu, rūpes, mīļumu, gādību, māju sajūtu. Bet nekad vairs nelidos tauriņi un sirds kā negudra nedauzīsies, vīru ieraugot...

chanely, un kāpēc nevar reizi 5 gados uzsākt jaunas attiecības? ;)

Man mīļākais uzradās nejauši, es viņu nemeklēju. :D Bet kkā manu acu skatienu pievērsa.
Laikam gribējās savādākas sajūtas puncī...uztraukumu utt. Jo biju savās attiecībās 4gadu laikā nedaudz ierūsējusi. Un te pēkšņi uz mani kāds paskatījies, pievērš lielu uzmanību, liek justies kā 7ajās debesīs, apdāvina, piebraukā utt. Nu tā puiša status "mīļākais" tagad ir pārgājis uz "mīļotais puisis". Ar kuru protams, nav tā kā bija agrāk. Tāpat ķīvējās, kašķējās, greizsirdības izrādam utt. Iepriekš greizsirdībai nebija pamata, jo abiem bija citas otras pusītes, bijām tikai mīļākie :D

Un cik ilgi tā ik pēc 5 gadiem skries pie cita? 20, 25 gados tā var. A ko darīt, kad būs 40, 45, 50?

Jautājums gan nav veltīts man, bet es atļausos izteikt arī savas domas. Jaunas attiecības ik pa pieciem gadiem nav viegli uzsākt tāpēc, ka šo piecu gadu laikā jau izveidojusies kopīga dzīve - tradīcijas, draugu loks, iedzīve, kopīgas materiālās vērtības, utt. Ir labi, ērti, pierasti un forši. Un mīļš pieradums, kā zināms, mēdz būt daudz, daudz spēcīgāks par visādām mīlestībām un iemīlēšanos. Kāpēc apgriezt visu dzīvi kājām gaisā, zaudēt daļu draugu, savu komfortu, līdzšinējo dzīvi? Reti kurš vīrietis ir tik drosmīgs. Tie, kuri ir - aplausi viņiem.

Libra a što? 50 gados sieviete norakstīta ka nevar skriet pie mīļākā?

Skriet jau var. Bet reāli - cik daudz ir to kandidātu, lai varētu iet no viena pie otra? Latvietis vulgaris šajā vecumā sēž ar mazbērniem un čubinās ap sievu.

jebkurā vecumā var atrast sev otru pusīti, ja neesi īgna kuce, kas gadiem nav sasniegusi orgasmu ;)

vispār arī lv šajā ziņā paliek modernāka un kad mums būs 50 es nešaubos,ka būs daudz labu un brīvu vīriešu ja tādu man vajadzēs.

Ariadne Tev ++++

Cilvēki nav drosmīgi, un vīrieši ir visnedrosmīgākie šādās situācijās!

Lancaster, ja jau skraidītu no viena pie otra ik pēc 5 gadiem, tad jau nekad nerastos stabilas ģimenes, bērni, kopīgas ģimenes mājas utt.
Tam visam ir jābūt. Tāpēc par savu dzīvesdraugu jāizvēlas tāds, ko var paciest 50 gadus ;) Ne tauriņi jums tur lidināsies, bet būs mīlestība, stabilitāte, ģimenes kopīgais pavards.
Un, tieši tā, paskaidīt var jaunība ik pēc pāris gadiem, līdzko vairs "nav tas". Bet vēlāk jau tomēr ir jāatrod tas viens, ar kuru varēs sadzīvot līdz sirmam vecumam.

manai radiniecei ir pāri 60, un viņai ik pēc pāris gadiem nomainās tie vīrieši ap 30 ;) un manai tantei ir 40, arī viņai ik pēc paris gadiem parādās kāds 25-gadīgs. laikam mums tas ģimenē iedzimts :D

Misssssss, ;) .

mana mamma meklē jaunāku vīrieti :D
tikai man viņai vēl jāuztaisa stila pārmaiņas,nav tik traki kā bija iepriekš,bet vēl vajag pielabot :D

kāpēc izvēlēties kaut kādu mistisku stabilitāti, ja rītdien tevis vispār vairs var nebūt uz šīs pasaules??? kāpēc vienkārši nevar izbaudīt šodienu un darīt laimīgus tos cilvēkus, kas grib arī no tevis to saņemt? es neuzspiežu nevienam savu viedokli un nesaku, ka tas ir pareizi. vienkārši priekš katra ir savs dzīves modelis. cienīsim viens otru un viss būs labi :)

chanely, bet tāpēc jau iepriekš teicu, ka pie attiecībām ir jāstrādā. Es saprotu pēc Tava teiktā, ka nevajag šķirties, bet vajag mīļākos? Jo man nešķiet, ka jāpaliek ar vienu cilvēku tikai, lai izveidotu ģimeni, bet jūtu nav, kopīgu interešu nav un katram pa mīļakajam. Kur loģika? Tad jau pamainīt, jo nevar zināt, varbūt tas nākamais būs tas, ar kuru viss sanāks ilgtermiņā. Neiet runa jau par taureņu būšanu vēderā vīru ieraugot, bet tas attiecību piepildījums ir svarīgākais un tad arī ir nākotne, bērni un viss, kas piederās pie lietas.

nu cerams,kad man būs 50gadi vismaz būs kādi normāli vīrieši, jau tagad ar uguni jāmeklē, lielākā daļa nemaz nav vīrieši, bet lupatas