Krista - par medībām man nav viennozīmīga viedokļa. Neuzskatu to par ideālu veidu, kā tiktu iegūta gaļa (kaut kas visā tajā, ka zvērs bailēs skrien pa mežu, un beigās tiek nogalināts, šķiet berbariski, un, atklāti sakot, neticu, ka tur nebūtu liela daļa izklaides priekš medniekiem), un arī paliek lielāka iespēja, ka dzīvnieks var tikt tikai sakropļots, bet ne uzreiz nogalināts. Tajā pat laikā piekrītu, ka dzīvnieks noteikti savu dzīvi ir nodzīvojis labāk, nekā tas, kas visu mūžu pavadījis mazā sprostā. Tikai tās dzīves noslēgums tiek pavadīts bailēs, izmisumā.
Sceptid - nevaru paiet garām šādai aplamībai un nepiebilst, ka tādā gadījumā Tu nezini, kas ir personības dalīšanās. Tas nekas, daudzi pieļauj kļūdu, personības dalīšanos jaucot ar multiplu personību (ko, kā šeit izskatās, Tu piedēvē Kristai, protams, arī nepamatoti šādas nopietnas psihiskas saslimšanas liekot pamatā ikdienišķām lietām un šķietamām pretrunām cilvēka teiktajā. Var jau būt, ka kļūdos, un Tu tik tiešām šeit biji domājusi tieši personības dalīšanos, tomēr tad es nespēju iedomāties, kādā veidā to domāji).
Ir nepatīkami, ja slimību diagnozes tiek lietotas kā apvainojumi. Tas ir, diez, vai Tu tik tiešām domā, ka Kristai ir šizofrēnija. Kāpēc tad tā saki? Lai apvainotu? Bet vai pats fakts, ka šī slimība tiek lietota kā apvainojums, nav vairāk sāpīgi nevis Kristai, kurai tās (visticamāk) nav, bet gan cilvēkiem, kuriem pašiem vai kuru tuviniekiem tā ir?