Lasīju, bet tik sen, ka vairs neatceros. Man tās visas Koelju grāmatas jūk. Viena bija tā, kur tā sieviete bija psihenē. Tad bija par ciemu un svešinieku, kur tie gribēja ziedot to veco sievieti par kaut kādu zeltu... Vairs laikam nevienu neatceros. Tās ir tik aši izlasāmas grāmatas, ka man pa vienu ausi iekšā, bet pa otru ārā.