Apmeklēju gandrīz visas lekcijas, vienu priekšmetu sanāca kavēt personīgu iemeslu dēļ. Uz semināriem, protams, eju. Ja uznāk kaut kāds slinkums un gribas principā uz visu dienu neaiziet, man ir pienākuma apziņa sakarā ar to, ka nauda taču tiek maksāta.. Esmu izdomājusi, ka uz lekcijām varu neaiziet kaut kāda svarīga iemesla pēc, piemēram, ļoti slikta pašsajūta, ārsts vai kādi ļoti interesanti plāni, bet gulēšana mājās manā prātā nav pietiekama svarīga lieta. Un jā, man jau nav tā - izvelcies no mājas, 10 minūtes un jau skola. Man jābrauc no citas pilsētas un tā ir agrāka celšanās, čakarīgāk utt.
Mājasdarbi īpaši daudz netiek uzdoti (patiesībā ļoti maz), tie, kuri ir uzdoti - tos izpildu. Drīzāk pašam ir jālasa, jāinteresējas, ar to man ir švakāk, jo grūti sevi piespiest un uzsākt lasīt (un izprast, tas jau laikam grūtākais..). Mums bija pirmais kontroldarbs, uz kuru es sapratu, ka tālāk ir jāuztver viss daudz nopietnāk un nevis "ņemt to visu vieglāk".. Ar to lasīšanu, pašmotivāciju. Šķiet, ka pašlaik nedaru visu uz 100%, ļoti gribu to izmainīt un, lai arī man ir slinkums, ceru, ka sanāks.
Ā, lekcijās parasti daudz pierakstu (tāpat cita darīt nav ko un man patīk pierakstīt), nerunāju, nekādas blakuslietas nedaru, izņemot īsziņu rakstīšanu ik pa laikam. Ir tikai viens priekšmets, kur patiesi ir nenormāli garlaicīgi, tur parasti paralēli sēžu internetā.