Protams, ja kādai ir desmit džinsu pāru un septiņi pāri zābaku, tad jau var valkāt piecus un vairāk gadus, bet zinot, kā tas ir, kad tev ir viens pāris bikšu un viens pāris zābaku, es pilnīgi saprotu autori, kā tas ir, kad "reāli nav, ko vilkt". Jo tās lietas nolietojas.
Pilnīgi esmu bijusi tavā situācijā. Biju tādā pozīcijā no 11. klases vidus. nekad nebijām ļoti bagāti, bet ap 8. klases visu, mamma nodibināja savu uzņēmumu, sāka pelnīt četrciparu skaitli, iekūlās kredītos, jo tad jau vajadzēja māju un divas mašīnas u nez vēl ko un līdz 2008. gadaziemassvētkiem jau principā bija bankrotējusi. es mācījos 11. klasē - loģiski gribējās ballēties, smukas drēbes, lietas un vēl viskaut ko. Reizēm bija tā, ka man nebija naudas par ko braukt uz skolu, jo bija jāizvēlas - skola man vai pusdienas ģimenei (nedzīvoju Rīgā, bet mācījos joprojām savā Rīgas vidusskolā). 12. klasē man vairs nebija jaunu drēbju. Bija drēbju kalni, kas sapirkti "treknajos gados", bet trūka paša svarīgākā - siltu apavu un bikšu. Bez tam es nokritos svarā un man puse no drēbēm nederēja. Uz žetonvakaru gāju vecā kleitā un no draudzenes aizlienētās kurpēs. Uz izlaidumu - tajā pašā kleitā un no citas draudzenes aizlienētās kurpēs. Man paveicās ar draugiem - daudzi atdeva savas drēbes, viena draudzene tiešām mani baroja principā visu pusotru gadu, kamēr nebiju beigusi vidusskolu. Pat nezinu, kādā veidā, bet atceros arī daudzas ballītes no tiem laikiem, tagad brīnos, kā es tur tiku? Droši vien atkal draudzenes aicināja un uzsauca. Vasarās strādāju, iekrāju naudu, devu mammai ēdienam. Vienas nedēļas laikā mamma likvidēja visas puķu dobes dārzā un sasēja un sastādīja tur visu, ko vien var iedomāties - kartupeļus, burkānus, sīpolus, tomātus, gurķus, kāpostur utt... Diezgan smieklīgi izskatījās - jauna, smuka koka māja, mauriņš nopļauts, bet dobēs - katrupeļi zied...
Kaut kā, redz, kūlāmies. :)
Un tu kulies Nedomā par miršanu vai ko tamlīdzīgu! Neklausies tos uzbraucienus un pārgudro dirš!nu, ko te dažas gudrā galvas pauž. Cilvēki nesapratīs! Tavi radi - nesapratīs. arī draugu - lai kā teiks, ka saprot, bet tik un tā - līdz galam nesapratīs. Tu esi vienīgais cilvēks, kas redz to situāciju tādu, kāda tā ir, tāpēc tu esi arī vienīgā, kas var to risināt! Vēlu tev visu labāko, turies!
P.S. Man kopš tiem laikiem, kad man nebija kurpju un bikšu, ir laikam trauma, jo šobrīd man ir kādi 30 apavu pāri un tik pat bikšu, kas tiek glabāti... ja, nu kas.