Sveikas, Meitenes! Vēlējos uzzināt,kādu padomu vai jūsu pieredzi par sekojošo tēmu. Nožēlojama nodevība. Citus vārdus grūti atrast. Sākšu ar to,ka gadu bijām kopā. Šķita,ka viss ir pareizi-mīlestība, uzticēšanās, saskaņa,kopīgi pavadīti vakari... LAikam jau rozā brilles.
Pienāca rudens, manai dvēselai dažkārt šājā drūmajā laikā kļūst skumji, gribas pabūt klusumā tikai ar savām domām. Tā nu es kādu rītu saskumusi un ar asarām acīs izgāju no viņa dzīvokļa,lai saņemtos un atbrīvotos no rudens smaguma. Bet ar domu,ka mēs vēl tiksimies...
LAi savāķtu sevi,ķēros pie psiholoģījas mājasdarba-papētīt iepazīšanās sludinājumus,izanalizēt dažādiem vecumiem raksturīgās komunikācijas prasmes,valodas pielietojumu...(ironiski smiekli) Mans mīļotais bija latviešū krievs,kurš centās runāt latviski(ar neatkārojamām kļūdiņām). Iztēlojaties manu pārsteigumu,kad es tajā pašā vakarā,kad biju atstājusi viņu vienu, ieraugu nodevēja manierē uzrakstīto sludinājumu. (protams man bija jāpārliecinās vai es neesmu kļūdījusies) Aizsūtīju vēstuli, neatklājot sevi, apmaiņā saņēmu viņa foto.(šajā brīdī mana sirds salūza,pažēlojos par sevi,paraudāju) VAi šādu nodevību sevis cienoša sieviete piedod? VAi teiciens,ka zibens 2x vienā vieta nesper, bet ja iesper, tad sekos arī citas reizes, ir patiess? CIk tomēr dzīve ir interesanta un savādi skaista.
2
