Daudz ko tiešām var izskaidrot loģiski, bet tomēr pateicoties savam runčukam ticu ka ir arī kaut kas tāds ko es neredzu. Man bija kaķene, kura nu jau no vecuma nomira, kura bieži skatījās uz tukšu sienu un šņāca, aste palika kupla, bija pilnīgi skaidrs, ka viņa redz to, ko es nē. Kāds varētu teikt, ka mans kaķis bija nojūdzīs :D bet tagad man ir atkal runčukiņš, šis gan nešņāc, bet dažreiz tāds kā nobijies pamostās ni miega, sāk kaut kam (ko protams atkal es neredz) sekot līdz un var reāli redzēt ka viņš ir nobijies. Nezinu kas tas ir, bet noteikti te kāds ir vai arī apciemo mani. Par laimi mēs sadživojam, jo sūdzības nav. Jā, dažreiz kaut kas pazū, bet to norakstu uz savu aizmaršību. Bet tur kaut kam ir jābūt :D