Ieradumu mainīšana.

Opā, pie nepareizās tēmas.
Nu nekas, sākšu ar sevi:

Viņš manī- Es vairs nerunāju tik skaļi un ātri. Esmu iemācījusies gatavot, būt uzcītīgāka, paklusēt brīžos, kad velk uz konflikta.

Es viņā- Viņš vairs nemēdz iedzert tik bieži kā agrāk, kožļeni kožļā 10min un tad jau automātiski to izmet :D (jo ilgāk kožļāt ir neveselīgi un visu laiku aizrādīju), iemācīju izrādīt emocijas-runāt,nevis klusēt un biežāk pateikt,ko jauku-neuztvert to kā kaut ko pašsaprotamu. :)

Jo palieku vecāka, jo vairāk saprotu, ka otru neizmainīt, jo vairāk kritizēsi, jo vairāk kašķu un sliktāk. Jaunībā varēju psihot un trakot, bet tagad pieņemu otru kāds ir, daudz ko noklusēju, paburkšķu pie sevis un miers mājās. Negribu vairs tērēt laiku kaut kādiem nenozīmīgiem kašķiem tikai par to, ja draugam ir kaut kādi savi ieradumi, uzskati utt... :)

viņš manī: (vai pareizāk es sevī,lai jau kungam tiek) biežākvien saku.:"tev tomēr bija tasinība".
es viņā: iemācīju takta izjūtu, un nezinu vai mainīju vai vienkārši apstākļi lika saprast pašam - beidza dzerstīties apkārt ar saviem drauģeļiem. tagad nedzer vai dzer 2x gadā.
gribētu vēl,lai atmet smēķēšanu. pats arī grib, bet laikam ne pietiekami.

Es esmu noteikti mainiijusi sevi-nesaku dusmaas visu,ko domaaju,vairaak klausos-arii tad, ja teema svesa!Loti gruuti man bija saakumaa,maaciities nepacelt balsi,bet runaat mieriigi ,ja arii gribaas kliegt!:D

Āāā, es gribētu mainīt to, ka viņš nepīpē - pat naktī ceļas 1x-2x pīpēt. Vakar jautāju - Tu vispār gribētu kādreiz to atmest? Uz ko bija atbilde - nezinu, laikam nē. Tad nu atliek klusi cerēt. :)

Emmanuelle Līdzīgi man. Arī nepieminēju,ka esmu iemācījusies klausīties tēmās no kurām NEKO nesaprotu :D Brīžiem tas liekas pašai smieklīgi, bet ko tik to vīriešu dēļ neizdarīt :))

Krii5 Bet tomēr jau ir kkādas lietas,ko liek mainīt,vai kas pielīp no otra,kādi ieradumi, nav jau jāmaina speciāli,tas tā automātiski. ;)
Nu jā, nebiju dzirdējusi,ka tik traki,ka anktī ceļas,lai ietu pīpēt-šausmas.

Viņš manī - smēķēšana, mērķtiecīgums, izdarīšana visu laikā, cītīgums
es viņā - iemācīju iedzert dažkārt, iemācīju nekliegt un neuzspiest savu viedokli citiem!
vispār vīrietis mani manāmi mainījis uz labo pusi, paldies par to viņam! :)

Sieviete-es pateiksu pat vairaak -es klausos ,it kaa ar lielu interesi(lai viirs man piedod),bet pati domaaju par kaut ko pavisam citu!Greeks teikt ,bet ir bijusi taadi gaadiijumi manaas attieciibaas!

catherine- o jā,izdarīt visu laikā un nekavēt. Tas bija grūti :D īpaši man būdamai tādai čammai una izmāršai.

Emmanuelle- Un viņš spēj sadzīvot ar domu,ka esi Tu pati pilnīgi visās dzīves situācijāS? Neiet runa par sevis mainīšanu,nēnē, vienkārši,man šķiet, ka tomēr kopā vieglāk dzīvot, ja kaut ko spēj viens otram iemācīt :) Tā jau tik sevi pilnveido.

gandrīz pazuda mans valdonīgums, paliku pakļāvīgāka. un man tas patīk.

Iemācījos paklusēt un nebūt noteicošā par visu un visur. Iemācījos respektēt vairāk citus un nebūt tik stūrgalvīgai. Iemācīja vairāk klausīties nekā runāt un patīk, kādu viņš mani ir padarījis- laimīgu. Laimīgu ar sevi un laimīgu ar viņu. :)
No manis viņš ir pārņēmis laika plānošanu- ja iepriekš nākošā diena viņa dzīvē bija miglā tīta, tad tagad viņš daudz vairāk plāno laiku uz priekšu un tas man ļoti ļoti patīk. Un kopš attiecību sākuma viņš ir daudz runīgāks kļuvis, agrāk uzzināt to, ko viņš jūt, bija kā rakties līdz planētas kodolam.
Mēs viens otru pilnveidojam, neviens mūsu attiecībās nav teicis: Tagad Tu dari tā. Tas noticis ar laiku, sadzīvē, kad iemācamies viens otru pieņemt tādu, kāds viņš ir, bet nepazaudējot sevi un meklējot kompromisus, lai visa dzīve nepaiet vienos kašķos.

Man ir loti daudzas teemas ,ko paarunaajam ar viiru ,un es varu loti labi "tikt liidzi",bet tikko vins nopietni saak staastiit par to ko mainiis manaam masiinaam-man ir jaaklausaas,jo iet runa par "maniem iipasumiem"!:)

Mēs abi esam diezgan mainījušies uz labo pusi. Es vairs neesmu tāda egoiste, esmu iemācījusies gatavot, vairs neesmu tik slinka un izlutināta. Viņš ir kļuvis atbildīgāks, uzticamāks, iemācījies rēķināties ar mani, iemācījies runāt, ja rodas kāda problēma, dalīties savos pārdzīvojumos (protams, nevārās caurām dienām, tomēr ir daudz, daudz atvērtāks un drošāks šajās sarunās). Uzskatu, ka mēs šo 6 ar astīti gadu laikā esam vienkārši pielāgojušies viens otram, jo nekas no tā visa nav nācis caur "zāģēšanu", nenormāliem pārmetumiem vai histērijām, bet vienkārši automātiski (nu nav jau arī tā, ka vispār neesam strīdējušies par kādu no šīm lietām). Katram pašam ir atnākusi tā apziņa, ka mainot savus ieradumus, īpašības būs vieglāk abiem sadzīvot un miers mājās. Domāju, ka tikai katrs pats var mainīties, ja jūt, ka tas nepieciešams vai ja tas notiek nemanot. Otru izmainīt nevar.

ieradumi nez, bet attieksmi pret dziivi gan! viirs man ir optimisma kalngals un tas manu pesimistisko dziives uztveri ir pamainiijis uz saulainaako pusi, bet es toties vinjam iemaaciiju, ka ne viss ir tik balts un puukains kaa izskataas. kaa teikt - mees viens otru papildinaam.