Pilsēta vs lauki

he, ērzelis atgādināja par tām gaismiņām.. ļoti patīk katru gadu, dienu pirms Z-svētkiem apmeklēt Lido - paēst, paslidot un pastāvēt pie viņu egles. :)

pastāvēt pie viņu egles.. :D :D nu gan pateicu

Oi, ziemassvētki.
Iepriekšējā dzimšanas dienā aizbraucu uz Rīgu.Tikai pāris dienas pirms ziemassvētkiem.
Tad nu iesēdos trolejbusā un izbraucu visu Rīgu.
Rotājumi daudz un gaumīgi.Kā bērns priecājos,ka pa visu brīvības ielu zilas lampiņas.
Lampiņas pie Operas kokos arī dikti patika, baltas nevis nodrāzti dzeltenās :D

ērzelis-nestudēju,pagaidām pa mājām,nevena skolas programma nav piemērota man :)

ko tik mīlestības labā neesi gatavs darīt :D

Tā ir.
Nesaprotu,par ko to skolu slavē.Fakultāšu izvēle zem katras kritikas.

Esmu uzaugusi 200 km no Rīgas, tātad arī lauķe:D
Studiju dēļ pārcēlos uz Rīgu, lai gan sākumā drausmīgi nepatika, braucu katru nedēļu uz laukiem. Tad pamazām pieradu, pat iepatikās:) Tomēr ir forši, ka pieejami gan normāli veikali, kultūras pasakumi, gan autobuss nav stundām jāgaida. Vienu brīdi pat īrēju dzīvokli gandrīz centrā un patika diezgan labi.
Šobrīd dzīvojos pa 3 vietām - 40 km no Rīgas dzīvoju, strādāju Rīgas centrā, bet bieži braucu arī uz saviem laukiem būt pilnīgā mierā un saskaņā ar dabu. Varu teikt, ka man viss ir līdzsvarā. Nevarētu ilgstoši bez Rīgas tāpat kā bez laukiem.

Jau kopš dzimšanas dzīvoju Rīgā. Lasu, ka daudzas neko Rīgā nesaprotot, utt., taču man Rīga šķiet pavisam maza :D Labi, es varbūt neorientējos tajos tālajos rajonos - Vecmilgrāvis, Teika, Purvciems utt., taču man pat nekādas saistības ar tiem rajoniem nav, ne kādi draugi, ne radi, tāpēc arī nekad vispār tur neatrodos! Pati dzīvoju Iļģuciemā, zinu Pārdaugavu un centru, un ar to arī pietiek. :D Gan jau, ja vajadzētu kaut kur aizbraukt uz kādu Sarkandaugavu, atrastu ceļu. Vot Rīgu salīdzināt ar Maskavu vai Londonu nevar vispār! Es, kad biju Londonā, tieši centrā, kur bigbens utt., šķita sajukšu prātā, tik daudz cilvēku masas, visi brūk virsū un atvainojas, no tiem autobusiem vispār neko nesapratīsi, nenormāli daudzās metro stacijas un vilcieni, tur noteikti kāds gads ir jāpiešaujas, lai tiktu uz vietām, kur vajag. Maskavā tāpat, ar tām metro stacijām manuprāt var saprast tikai jau ļoooooooooooti sen tur dzīvojušie. Kad, kur kāpt ārā, kur iet tālāk?! Protams, visur ir norādes, taču tāpat var kaut kur nepareizi aiziet. Rīgā viss šķiet vienkārši. Gribētu dzīvot Lielvārdē, tur smuki un viss kluss, taču tur vispār nav iespējas ne izklaidēties, ne iepirkties. Viena grāmatnīca uz visu pilsētu un divi pārtikas veikali, bet man patīk Daugava no visām pusēm nenormāli tuvu.

Tās kuras dzīvo Liepājā, nav traki?:D Man vienmēr liekas, ka jā, protams, Liepājā ir arī centrs, arī veikali, klubi utt. Taču ja jums savajagas uz rīgu, tā patiešām pašopingot un kaut kā tā, tad, tas tak ir tik drausmīgi 3 stundas pavadīt vienā virzienā. Es vismaz tā nevarētu. :D
Nākotnē gribētu dzīvot privātmājā Piņķos, šķiet ļoti kluss rajons, daudz mājas apkārt, ļoti patīk tas un tā pati Rīga :)

Wow, tad es esmu "lauķu lauķe". :D
Dzīvoju 15 minūšu attālumā no Jelgavas, pilsētā mācos. Dievinu tos vasaras vakarus, kad atbraucu no pilsētas un vienkārši pastaigājos pa ciematu. Tāds miers un klusums, visi savējie. Rīga arī nav tālu, braucam iepirkties un šad tad izklaidēties. Kopumā nesūdzos :)

Es pašlaik dzīvoju Jūrmalā, ar mašīnu 20 minūtes, ar sabiedrisko - pusstunda un centrā esmu. Ziemā Dzintari ir tik tukši un klusi, ka man tumsā ejot tiešām bailīgi. Jau kopš vidusskolas laikiem, kad sāku mācīties Rīgā, esmu vēlējusies tur dzīvot. Divus gadus arī dzīvoju centrā, man ļoti patika, ka viss ir apkārt: veikali, aptieka, zobārsts, toreiz (!) aktuālais Essential kaimiņos :D, taksis no Vecrīgas pa pāris latiem, sabiedriskais bieži kursē. Man patika sēdēt uz dzīvokļa palodzes un skatīties uz ielu, kur nemitīgi brauca auto, skrēja cilvēki savās gaitās. Eh..tāda nostaļģija :D
Tagad vēl varu izbraukāt, bet drīzumā nāksies strādāt pilnu slodzi un mācīties, tādēļ ceru, ka drīz atkal būšu rīdziniece!

Aņčukiņ, lētāk sanāk braukāt nekā īrēt normālu dzīvokli labā vietā. Protams, nestrādāju par minimālo, jo tad nesanāktu izdevīgi pat strādāt. Bet nu savos laukos darba iespējas ir nulle un tuvākajā pilsētā droši vien arī nevar neko labu atrast. Neesmu interesējusies, apmierina šis variants.

visu bērnību nodzīvoju dziļos laukos-veclaicenē.. :D -un savu mūžu vairs laukos nedzīvošu.. :D tikai RĪGA>

Pavirši pārlasīju komentārus, bet izteikšu savu-
Pēc vidusskolas (dzīvoju mazā pagastā) devos uz Rīgu studēt. Veidojot kvalifikācijas darbu pat doma nebija, ka atgriezīšos laukos! Kvalifikācijas darbu gan veidoju novada centrā- cerēju darbu dabūt tur, ja nē, tad skatītos Rīgā.. Beeet liktenis iegrozījās tā, ka bija iespēja darbu dabūt tieši manos laukos. Tas viss notika tik ātri, ka nespēju pat aptvert.. Tā nu februārī būs 2 gadi kā šeit strādāju.. iet visādi, bet man patīk:)
Ik pa laikam aizbraucu uz Rīgu - šopingā un vienkārši pabaudīt pilsētu. Bet esmu ievērojusi, ka vairs tik ilgi nevaru uzturēties kā agrāk- pilsētas steigu varu izturēt mazās devās.
Atveros, ka pēc ilgāka laika aizbraucu uz Rīgu- bija silts vakars un es sēdēju Vērmanīti, pīpēju, skatījos un tramvajiem, gaismiņām un baudā smaidīju:D
visticamāk, ja šeit nestrādātu savu specializācijas darbu, tad te nebūtu.
Un par ko vislielākā sāpe- gan studēju Rīgā draugam darbs bija novada centrā (respektīvi pie laukiem), bet, kad atnācu es uz šejieni, tad viņam visus šos 2 gadus objekti ir Rīgā un mājās viņš ir reti.
Ja darba vadībā kas mainīsies domāju, ka meklēšu darba iespējas Rīgā. Bet, ja godīgi, mazliet bail- jo esmu jau atradusi no pilsētas. Laukos darba ziņā tomēr ir vienkāršāk (manā gadījumā).

mūsdienās vispār šķiet visi raujas uz Rīgu,tā vien liekas,ka lv ir tikai Rīga.
Man patīk gan lauki,gan pilsēta. Laukos vislaik dzīvot nevarētu,bet ik pa laikam gan,tāpat nevaretu padzīvot visu laiku pilsētā,ja nebūtu kur aizbēgt. Man patīk mana pilsēta,bet šeit maz ko darīt :/

un vispār man arī besī,ka visu,kas nav Rīga sauc par laukiem.

Es tikai šogad sāku dzīvot Rīgā, bet zinu, ka nekur citur savu dzīvi nespēju iztēloties. Varbūt vienīgi ap 50 gadiem es vēlētos privātmāju kaut kur klusākā vietā attālāk no Rīgas. Vai arī jau ap 30 gadiem gribētu māju kaut kur pierīgā. Bet mani ne reizi nav traucējusi burzma, troksnis, smagais gaiss vai kaut kas tamlīdzīgs. Nu nemanu es nevienu no šiem.
Uz mājām, kas ir pavisam neapdzīvotā vietā, sanāk braukt diezgan bieži, bet gribas atpakaļ uz Rīgu. Lieku reizi pastaigāt pa dārzu, aiziet līdz dīķim, jā, nav ne vainas, it īpaši, ja ārā skaista diena, bet tas nav ikdienai.

domāju, ka ir salīdzinoši maz tādu cilvēku, kuri visu mūžu vēlētos dzīvot tajā lielpilsētu burzmā... tas jau pats komentāros redzams "esmu rīdziniece, mīlu rīgu, bet nākotnē vēlos māju ārpus rīgas"... kopš studēju rīgā, ir tik neizsakāma vēlme brīvdienas pavadīt pie dabas, klusumā... biežāk braukt uz saviem laukiem :) bet domāju, ka tas lielā mērā atkarīgs no sajūtām, pieraduma. neticu, ka lauku pāķim, kurš studē rīgā, pēc studijām nebūs mazliet sentimentāls, skumjš skatiens pagātnē, ka varētu teikt - jā, man mazliet pietrūkst rīgas.

Ar lielāko prieku dzīvotu kādā mazākā pilsētā. Negribētu dzīvot tādos dziļos laukos, kur nekā nav un ir pilnīga degredācija. Man patīk savi lauki, vienmēr tur aizbraucot jūtos kā mājās. Lauki ir mana miera osta, kur es tiešām vienmēr varu relaksēties no saspringtās ikdienas dzīves, bet arī dzīve Rīgā mani ļoti apmierina. Atceros, ka maza meitene braucu mammai līdzi uz Rīgu un vienmēr sveicināju visus cilvēkus, kas gāja garām, jo laukos jau tā pierasts, visiem teicu "Labdien" :D

Savu pilsētu par laukiem nosaukt nevaru, pēc LV standartiem t;a ir vidēji liela pilsēta. Pabeidzu augstskolu Rīgā un atgriezos atpakaļ. Neciešu Rīgu. Pilnīgi pietiek ar to, ka 2-3x mēnesī tur aizbraucu. Un tad varu pēc pilnas programmas izjust to kņadu, cilvēku masas utt. Studiju laikā gandrīz katras brīvdienas pavadīju mājās, jo nav man ko darīt Rīgā. Neesmu liela tusētāja, kā arī izklaides iespējas ir manā pilsētā. Vai arī esmu palikusi Rīgā, bet notika tas reti.
Kā arī esmu reāliste - nu nebūs man savs dzīvoklis Rīgā, bet ielīst mūžigajā kredītu slogā es negribu. Te man ir savs dzīvoklis..Tik darbu dabūt un būtu perfekti. Varu strādāt arī no mājām (ko pašreiz arī daru) vai no jebkuras citas pasaules malas, bet gribētos kkur iet, nevis mājās tupēt (pat strādājot). Nenoliedzu, ka varbūt, ja atradīšu feinu darbu RIX, tad atgriezīšos, bet nedomāju, ka uz palikšanu.

Man nepatīk Rīga. Nevaru tur atrast neko skaistu un sev tīkamu. Labi, tikai veikali, tie man patīk :D Mīlu savu pilsētu, tā nav ne maza, ne liela (20 tūkst.iedzīvotāji) , man te ir viss vajadzīgais un ceru, ka dzīve mani nepiespiedīs pārvākties uz dzīvi Rīgā. Neciešu galvaspilsētas pelēkumu, smacīgumu, netīrību, smirdoņu... Jā, un uzsākot studijas, pamanīju, ka Rīgā iedzīvotāji ir nelaipni, drūmi (protams, ne visi), turklāt manā pilsētā visi šķiet laimīgi, nesteidzīgi, saulaini...

Last Song
protams, ir arī izņēmumi, bet nu cik skatos, pārsvarā visiem tik tas kā arguments tiek minēts, ka dēļ veikaliem un ballītēm, pieļauju arī, ka tev ne vienmēr katru dienu būs nauda iet uz kino, teātriem bla bla...
nezinu, man Rīga nav tik ļoti nepieciešama, cilvēki, sabiedrība arī ir tāpat mazpilsētās. kāds gan baigais labums, ja tu tai Rīgā vienkārši pazūdi tai burzmā?
Piekritīšu arī tām, ka ir absurds salīdzināt Rīgu ar tām metropolēm, kas ir citās valstīs, jo mēs kā valsts pēc saviem apmēriem neesam liela.
Katram ir savi uzskati, savas vajadzības. Un tomēr ticu tam, ka daļa no tām, kuras kliedz pēc Rīgas, pēc daudziem gadiem jutīs vajadzību atgriezties mazākās pilsētās,jo latvieši tomēr cauri caurēm pārsvarā ir bijuši lauku cilvēki. Tagad kad ir tā skaistā jaukā jaunība, tas maksimālisms, kad gribas pilnīgi visu izmēģināt un tad ir kā ir. Un neticu tam, ka saka - es domāju, ka es noteikti tā un tā ne/darīšu, jo uz to nekad nevar paļauties.