janietim neiespējami....

cubiana, man joprojām laimējas tādus bieži redzēt (ne tikai CV, bet citās oficiālās darīšanās arī)

hhaha, 6 kļūdas, malacis :D

Ehhhh- meitenes, kad meklējām degustāciju vadītāju man bildes sūtīja atsevišķos failos, lielākoties atklātas, dažas bija pat peldkostīmā. :D

fuu, ne tur iemetu iepriekšējo komentāru :D
bet pa tēmu - ir tāda problēma, jā, un es uzskatu, ka tās sakne meklējama vispār mūsu valsts izglītības sistēmā, kur nesagatavo spējīgus jau uzreiz ieiet lielajā darba tirgū cilvēkus, kas būtu spējīgi darboties kā tie,kuri jau kādu laiciņu atrodas konkrētajā sfērā. Mums iemāca nu tā kkā aptuveni, bet nopietnām praksēm , kurām būtu jābūt katram un tā ka pa īsatam, lai rodas tā pieredze. A te kko izmūļļā pa kaktiem tajās augstskolās un palaiž, protams, ka neviens negrib ņemt tādus ''zaļos'' un salaist firmā kko ''pakaļ*''...

Lancaster, o, jā, mēs vienreiz visa administrācija rēcām par cv no [email protected] :D

becky, tad labprāt aizsūtītu Tev savu CV, lai pasaki, kas nav labi un kas jālabo ;)

ja nav slinkums [email protected]

Zinu, kādus CV manas studējošās paziņas ir sūtījušas. Reizēm rēcu kutināta, bet, kad kādam kaut ko sāc aizrādīt tādā virzienā, pastāv iespēja, ka viņš/a apvainosies.

becky, skat. e-pastu...

Man šķiet, ka jēga ir diskutēt vairāk par to, ka apkopējas amatā prasa trīs valodas un augstāko izglītību! Lūk tur jau slēpjas tā problēma, ka darba pieredzi ir gandrīz neiespējami iegūt, prasības ir milzīgas un bez konkrēta pamatojuma! Un tajā pat laikā ir firmas, kuras liek savus sludinājumus tīri tādēļ, ka IR jāliek un uzstāda grandiozos noteikumus, lai neviens nerakstītu un nebūtu jāveido konkurss, jo pašas darbavietas jau ir izdāļātas paziņām. Ne visi jaunieši ir tie, kuri grib augstos amatos uzreiz, kuri negrib zināt, kā ir augt pa karjeras kāpnēm un cīnīties, bet tie, kuri tādi ir, manuprāt, arī ir šie gramatiskie atpalicēji un duckfeisu radījumi!

Nu tas, ka uzreiz augstos almatos netiek, ja nav superpazinjas, tas logjiski, BET

Taču, arī tajā zemākajā darbā prasa pieredzi un ja tādas nav, tad pat tur nevar tikt, nerunājot par kādiem augstajiem amatiem. Labi, neņem cilvēku tikko no universitātēs par priekšnieku, bet kāpēc nevar ņemt zemajos darbos tajā pašā sfērā, lai cilvēks sāk no apakšas, iegūst to pieredzi un nopelna augstāku amatu?

Taapat par taam apkopeejaam, nu, na*uj, atvainojos, apkopeejai vajag zinaat 3 valodas?

Nu kāpēc trauku mazgātājiem un pārdevējiem maximās prasa vismaz gada pieredzi? Kāpēc tādā Double Coffee vajag viesmīļa pieredzi ar vismaz 3 gadu stāžu? Es ar tādu stāžu aizietu restorānā strādāt nevis kaut kādā kafūzī.
Un strādāt savā specialitātē, mācoties, es laikam vispār varu nesapņot, jo kaut arī mērķis man ir skaidrs, nevaru uz to tiekties, jo tas ir diezgan patstāvīgs amats, un manā sfērā nepastāv nekāda hierarhija, lai varētu testies pa karjeras kāpnēm no pašas apakšas.
Galu galā nav pat runa par vadošu amatu kā tādu, bet kāpēc man būtu jāknapinās ar 250 ls algu līdz tam 30 gadu vecumam, kad es būšu "uzkrājusi pietiekamu pieredzi"? Kāpēc piemēram manai māmiņai ar 2 augstākajām izglitībām un amatu, ko vina patiešām mīl, ir jāknapinās ar 350 latiem uz rokas, jāmaksā dzīvokļa kredīts, jāuztur bērns un vēl jāatļaujas kaut ko sev, nemaz nerunājot par rēķiniem un pārtiku?

Ar apkopēju darbu vispār ir tā,ka vai nu ir vajadzīga apkopēja uz pilnu darba slodzi, vai arī ir jābūt ''profesionālai un pieredzējušai''. Nebūtu tas sliktākais darbs, bet izskatās, ka tur arī speciālu izglītību drīz sāks prasīt + spēju sazināties vismaz trīs valodās.

ir jābūt ''profesionālai un pieredzējušai''. Nebūtu tas sliktākais darbs, bet izskatās, ka tur arī speciālu izglītību drīz sāks prasīt + spēju sazināties vismaz trīs valodās.

Bet apkopēja nav vienkāršākais darbs! Mūsu ģimenes nu jau bankrotējušais uzņēmums nodarbojās ar telpu uzkopšanu. Apkopējai ir jāpiemīt pamatzināšanām ķīmijā, jāzina daudz par grīdu segumiem un mēbeļu materiāliem, bieži jārunā svešvalodās, jo klienti ir ārzemju uzņēmēji. Pat jāsaprot šis tas no celtniecības darbu un remontdarbu veikšanas metodēm un izmantojamajiem materiālie. Tā tik šķiet - ielēji feirī spainī, lupatu uz slotas un aiziet - mazgāšu laminātu. Var jau mazgāt, tikai kā viņā pēc tam jāatbild arī par to, kā tas lamināts izskatīsies. Vai vēl trakāk - flīzes. Cik nav manai mammai nācies vēlreiz par savu naudu likt darbiniekiem veikt ģenerāltīrīšanu, jo pastulba apkopēja ar sārmiem mazgātu grīdu izmazgā ar vielu, kam klāt skābe (un pēc tam brīnās, kāpēc grīda paliek ar baltiem nosēdumiem). Tā kā - jā, apkopējai ir daudz kas jāzin un jābūt vismaz vidusskolas izglītībai.

Man bija ļoti grūti atrast - visur atdūros pret pieredzi. Līdz šim nebiju oficiāli strādājusi, savā jomā ne tik. Sūtīju kaudzēm CV, bija arī uzaicinājumi uz intervijām, pēc tam - vai nu neatzvanīja, vai arī pati vairs nebiju ieinterešeta, kad izstāstīja savas absurdās prasības utt. Meklēju kādus 5 mēnešus, līdz beidzot man paveicās, šajā vietā arī vadošajos amatus bija salīdzinoši jaunāki cilvēki un viņi deva iepsēju, visu paveicu lieliski un nu man ir oficiāls darbiņš :) Pārsvarā visur intervijās sēž īgnas pusmūža vecenes, vietām vēl valsts valodu ne pārāk labi prot :D Par foto, itkā nedrīkstētu prasīt pievienot pie cv jo tā ir sava veida diskriminācija, bet pēc pieredzes - ir darbi, kur āriene ir svarīga, ja strādā ar cilvēkiem un tml. Nu ir taču arī tādi, ar izkritušu zobu vai nekoptu ārieni, nodzērušies utt
Un jā, darbu ir grūti atrast, jo 1) nav pierezes 2) amatos salīduši vecie 3) lielākā daļa saņem diplomu un uzreiz jūtas kā baigie varoņi, itkā viņiem jau par to papīru vien pienāktos direktora amats, tā ir nepareizā attieksme. piekrītu arī par to, ka jāsāk no apakšas, tas ir tikai loģiski. visu jānopelna, nekas nenokritīs no gaisa.

Ance-jā, bet vadoties pēc šāda principa, kur tad lai students iet strādāt?
Visos veikalos ir nepieciešama iepriekšējā pieredze ar kases aparātu + darbā ar klientiem. Trauku mazgātājai arī vajag kaut kādu mistisku pieredzi (šaubos, ka ''mazgāju mājās traukus kopš 5 gadu vecuma'' te derēs). Tāpat ar bērnu pieskatīšanu.
Savā profesijā arī ir ļoti grūti, dažreiz pat neiespējami -jo redz, nav pieredzes.

Un kas beigu beigās atliek? Dalīt flajerīšus reizi pa reizei vai iet bezmaksas praksēs? Bet, ja tas ir peļņas jautājums?

Man, paldies Dievam, paveicās un caur paziņu paziņām man vismaz deva iespēju sevi pierādīt. Tomēr ne visiem tā veicās.

Kad es studiju laikā piestrādāju par apkopēju vienā birojā, ne man ķīmiju vajadzēja zināt, ne ar kaut kādiem klientiem runāt, ne arī gadiem ilgu pieredzi telpu uzkopšanā. Es to darbu nedabūju caur pazīšanos, bet caur sludinājumu un arī bez pieredzes, un visa pārējā visu izdarīju labi. Neviens par manu darbu nesūdzējās.
Var redzēt, ka laiks gājis uz priekšu un prasības augušas. :D Problēma tikai tā, ka maksāt nevienam normāli negribas. Uzstādīt nereālas prasības patīk, bet maksāt gan nē, tur žmiedzas un skopuļojas līdz pēdējam.

Ja ārzemēs no minimālās algas var dzīvot, palēnām uzkrāt pieredzi un veidot karjeru, tad Latvijā tā ir izsmiekls. Un tieši te sākas problēma, ka arī nupat lielo dzīvi uzsākušam cilvēkam vajag ēst, maksāt par dzīvokli utt., bet no minimālās tas ne pārāk izdodas. Tāpēc jau cilvēki negrib un nemaz nav spējīgi (cilvēka cienīgi, jo, ja nav izvēles, var grauzt maizi un piecelt klāt ūdeni) ilgtermiņā šādi dzīvot. Es vienmēr esmu gribējusi (un joprojām gribu pat šajā vecumā!!!) iziet praksi kādā savas paralēljomas aģentūrā, lai redzētu situāciju no dažādiem skatu punktiem, taču man vienmēr bijis jāstrādā naudas darbs, lai izdzīvotu.

Un par to pieredzi - uzņēmumi Latvijā domā īstermiņā, taču ilgtermiņā sekas būs ļoti nepatīkamas tiem, kas nodarbojas ar biznesu.

Gribētu gan zināt, ko jūs labāk pieņemtu darbā (vai vismaz pasauktu uz interviju) - ar pieredzi, bet sliktu latviešu valodu (kļūdainu CV) vai izcilu valodnieku, bet bez pieredzes. Vienkārši neesiet liekuļi!

grecia- ar labu valodu. man patīk apmācīt jauniņos. un tad jau pārbaudes laikā redzēs, vai būs spējīgs to pieredzi ātri iegūt.

meitenes pareizi pateica: šajos laikos vnk negrib maksāt! jo mazāk, jo labāk!