janietim neiespējami....

Samaara', un tu vēl teici, ka nav iespējams atrast labi apmaksātu darbu uz pusslodzi. :D :D

Nezinu, tur kur es strādāju, tur uzskatu, ka jaunajiem vispirms vajadzētu iziet caur zemākajiem amatiem, kur sastaptos ar realitāti un tikai tad pacelties augstāk, lai pieņemot lēmumus domātu reāli. Otrs jāizvērtē kvalifikācija un iepriekš veicamie pienākumi., vēlme attīstīties, to apliecino ar faktiem, nevis sausu- nu jauks jauns cilvēks.
Par to, kas rakstā minēts, sviests, es strādāju jau kopš vidusskolas un nedomāju, ka manu pieredzi var salīdzināt ar svaigu gurķi, turklāt es paralēli mācos, kas manas zināšanas ir tikai pilnveidojis darba procesu un otrādi.

Un skatoties darba piedāvājumus ar visu savu pieredzi reizēm liekas, ka varu ieskrieties :(

nuu.. zinot kādi man uz darbu nāc CV.. nebrīnos, ka neatrod darbu.

Tieši šobrīd esmu tāda pati nelaimes čupiņa - uz intervijām aicina daudz, bet kā darbā paņemt, tā neviens, vai kāds, kur atklājas zemūdens akmeņi... Man galvenais nav tā alga, galvenais ir tā pieredze, jo nu tagad saprotu gan - visas tās prakses, kas skolas laikā ietas, arī nevienu neinteresē. Tākā atliek vien meklēt :)

Hm, interesanti sanāk, jo DD parasti prasa pieredzi, BET algu piedāvā smieklīgu. Atradīsies darbinieks, kas ies to strādāt un šo amatu strādās līdz mūža galam, tā arī nesagaidot paaugstinājumu, jo bieži vien vienkārši NAV to izaugsmes iespēju...

Jā, izskatās, ka visi, iegūstot augstskolas diplomu, uzreiz grib uzlekt augstāk par savu pakaļu. Es studēju 19 gados pirmajā kursā un paralēli strādāju viesnīcā par istabeni(tīrīju podus,atvainojos:D) un biju ļoti priecīga(!) par šo daru, jo man darbs bija svarīgs vipār, pirmā nauda, atbildība utt.tagad divdesmit piecos man ir savs uņēmums un esmu pateicīga tai pieredzei, ko esmu ieguvusi sākot no pašas apakšas.
Protams, es nesaku, ka, iegūstot diplomu, jāstrādā par apkopēju, bet ir reāli jāsāk konkrētājā sfērā no pašas apakšas(un šādu darbu ar diplomu jau nu noteikti var sarunāt), nevis uzreiz jācer kļūt par vidējā ranga darbinieku vai priekšnieku. Tā vispār ir liela vērtība-sākt no apakšas un iet uz augšu.

Jaunieši, kas strādā labi apmaksātu darbu - tur tiek ar sakariem (vecāku firmas, pazīšanās)

savādāk katram pašam vajag savā dzīvē izisties!

Nesen pati nevarēju atrast darbu, mamma paņēma pie sevis. Labi pastrādāju un tagad ir piedāvājumi par labāku atalgojumu...

nezinu, nezinu par tiem sakariem..manā realitātē ir tā, kuriem tiešām ir mērķis un ticība, tie atrodu ļoti abus darbus. Mana draudzene nesen pabeidza maģistrus(sab.att.) un pēc divu ned.ilgas meklēšanas atrada darbu ļoti perspektīvā starptautiskā sab.attiecību aģentūrā(caur atlasi), kaut gan iepriekšējā darba pieredze vispār nebija saistīta ar sab.att.Otra draudzene(tikai bakalaurs) arī caur pārrunām un konkursu ļoti labu darbu atrada.Un tie nav vienīgie piemēri. Tā kā...vienam glāze pa pusei tukša, otram-pa pusei pilna..

Jackie, bet cik daudz ir pozitīvo piemēru, cik daudz negatīvo.. Tās ir veiksmes, jo lielākai daļai cilvēku tā saulīte nepaspīd. Un to nevar noliegt, jo es pati personīgi zinu pāris cilvēkus, kuriem nav iespējams strādāt savā specialitātē..

Viegli atrast labu darbu nav, tam piekrītu. Ir augstākā izglītība, bet savā jomā darbu nav vel izdevies atrast.

tiec kādā uzņēmumā par parastu darbinieku, pierādi sevi un pēc laika esi vadošā amatā. pēc savas pieredzes varu teikt, ka tas ir iespējams, pat valsts iestādēs.

Es pat negribu uzreiz vadošu amatu, gribu strādāt jomā, ko esmu mācijusies, sākt kaut vai ar to pašu minimālo algu un apgūt visu vajadzīgo, lai vēlāk varētu pretendēt uz ko vairāk, bet nekādi neizdodas.

Man ir 22 gadi. Nezinu, vai skaitos vēl pie jauniešiem, bet strādāju savā specialitātē un saņemu labi. Nedabūju darbu caur pazīšanos, bet gan ar savu spēju palīdzību. Darbu atrast var, ja cilvēks ir attapīgs. Ja nav - nu jā, tad vienkārši ir vispirms jācenšas uzlabot zināšanas un tad cerēt uz labu darbu ;)

Mani izbrīnu raisa jaunieši, kas izmācas kaut kādus biznesa menedžmentus, vadību utt., u.tml. Ja jums nav savs štuks par savu uzņēmumu, jūs tiešām ceriet, ka kāds bez pieredzes ņems Jūs par nodaļu utt. vadītājiem. Nu atnāks tāds zaļš uz, nezinu, Grindexu, nu ko viņš tur vadīs, nepārzinot specifiskos procesus, a?

Man pazīstamie,kuri ir iekārtojušies savā jomā,tāpat vairāk par minimālo nesaņem, bet viņiem ir darbs uz pusslodzi , kamēr studē. kad pabeigs studēt būs uz pilnu slodzi, alga uz rokas ap 250ls , tomēr ja neesi no tās pilsētas un jādomā pašam būs par dzīvokļa īri, izdzīvošanu,tad arī ir kā ir. pašlaik dzīvo kojās.

becky tieši tāpēc grindeksā par vadītājiem gan jau kļūst tie, kas nosākuma strādājuši zemākos amatos, bet ar specifisko izglītību.

Es mācos uzņēmējdarbību, viena profesija man jau ir rokā. Gribu to izmantot nākotnē .
Man ir grūti emocionāli, būt kādam par darbinieci. Man raksturs ir pārāk stiprs, teiktu pat cietsirdīgs. Nepatīk pakļauties - patīk savi noteikumi. Bet nu pagaidām, kaut kā paciešu - darbu ta vajag! Bet tas ir pagaidām, līdz es pati sākšu kaut ko darīt.
Man asinīs ir komandēt citus, vadīt. Tas no tēva laikam.

Šajā diskusijā pilnīgi piekrītu becky viedoklim.

Pakaln, par to jau ir runa, bet izskatās, ka mūsdienu jaunatne ir iedomājusies, ka viss viņiem pienākas uzreiz un basta!

Piekritīšu tam ka tas IR NORMĀLI.. es arī neņemtu zaļu gurķi kas tikko no skolas sola iznācis darbā, drīzāk ņemtu bez izglītības, bet ar pieredzi... Tātad... nevajag vienkārši sadomāties, ka izmācīsies un viss būs beidzies... jāmācās ap 4-5 gadi sākumā un tad tikai ja grib lielkāku grādu tad jāturpina, ja cilvēks iet un mācās uzreiz pēc vidusskolas, tad jau aptuveni ap 23 gadiem viņam jau ir augstākā izglītība, tad ir normāli strādāt darbu kur atalgojums nav augsts, bet strādāt savā jomā un tad nu sākt kāpt un ja smadzenes būs tad ap gadiem 30 jau būtu činā.. gan ar izglitību gan pieredzi būtu jau bagāts... Un man tas šķiet normāli...

Piemēra pēc... es nespētu uzticēties juristam kurš tikko izkāpis no skolas sola un ielikts firmā par galveno.. tāpat arī ārstam utt...