nu nē, tavs aprakstītais variants, ir jau par traku.
ēst gatavašana man ir pašai kā pienākums gan arī patika to darīt.
brokastis no rīta katrs pats sev var pagatavot, it sevišķi, ja neceļas reizē. ja paliek pāri kkas- ok, ļoti jauki.kas tur tik grūts ir pašam uzsmērēt maiziti. Lai gan... zinu vienu draudzeni, kurai gan nav 40 bet gan 26, un viņa tiešām ceļas agrāk augšā, lai sataisītu draugam brokastis, un pat saliktu ēdienu trauciņā uz darbu..pat pienes šķīvi klāt vakariņās..
vakariņas taisu es. ja viņš ir vēlu mājās, un es piemēram jau guļu, tad protams, ka pats sev kko sataisīs, uzsildīs. brīvdienās brokastis taisam kopā vai taisa viņš.
labi, mans draugs arī guļ pie tv, kad taisu ēst, bet toties nākamajā dienā viņš nomazgā lielo trauku kaudzi, kas man nav bijis pa spēkam iepriekšējā vakarā :) nu tā tas mums kompensējas. un arī gluži nav tā, ka viņš ne pirkstu nepiedur pie ēst taisīšanas. ja daudz jātaisa, tad vismaz kartupeļus jau nomizo.
un ap 40 gadiem, parasti sievietēm bērni jau ir lieli, un daļu darbus jau var viņiem uzdot darīt, un likt savāk aiz sevis. nu tās, kuras to nedara, tad pašas vainīgais, kad izlaiž visus pēc kārtas, sākot ar vīru. pie tā nav neviens vainīgs, kā pari sieviete.