Centies atbrīvoties no cilvēkiem, kuri traucē tavai attīstībai

Es vispār domāju, ka vajag kontaktēties tikai ar tiem cilvēkiem, ar kuriem tiešām gribas kontaktēties.
Tā es arī iespēju robežās daru.

Ko darīt, ja tas cilvēks ir radinieks vai ģimenes loceklis ?

Piekrītu piparenei, tomēr ikdienā ne vienmēr tas sanāk.

Bet man liekas, ka katrs mēs esam patstāvīgas un loģiski domājošas būtnes, ir jāmācās neietekmēties no citiem.

Kaut kā stulbi sanāca ar to - man liekas. :D
Mēs esam!

Jā, es cenšos izvairīties no cilvēkiem, kas nepārtraukti žēlojas un saka, cik dzīve ir slikta, no agresīviem un stresainiem cilvēkiem, kā arī tiem, kas nemitīgi aprunā citus.

Es par šo pēdējā laikā ļoti bieži aizdomājos, taču vēl īsti neesmu nonākusi pie secinājumiem. Ir cilvēki ar kuriem negribētos vairāk kontaktēties, taču pagaidām neesmu izfunktierējusi kā lai tā nemanoši aizpeld prom! :)

Ko darīt, ja tas cilvēks ir radinieks vai ģimenes loceklis ?

nedzīvot ar viņu kopā un neņemt galvā

Nevaru iedomāties, kā citi var traucēt attīstībai tam cilvēkam, kurš pats nepieļauj, ka viņam traucē. Ja nu vienīgi tie ļaunie traucetāji atņem viņam visus sakaru līdzekļus un pieslēdz pie radiatora. :) Kontaktējos ar tiem, kuri man simpatizē, nekontaktējos ar tiem, kuri nesimpatizē un neviens man neko netraucē.

un ko darīt,ja nevar neņemt galvā, ja tas cilvēks ļoti ietekmē visu dzīvi ar savām izdarībām, kaut arī atrodas daudzus tūkstošus km attālumā ?

kādā veidā ietekmē?

aai lai paliek :)

vienkārši mēģinu pateikt to,ka ne vienmēr var atbrīvoties no cilvēkiem, kas tev vēl ļaunu.

principā es savā dzīvē cenšos kontaktēties tikai ar cilvēkiem, kuri man patīk. ik pa retam nesanāk no kāda nepatīkama tipiņa izvairīties, bet cenšos ar tādiem ātri visu nokārtot. laikam nav veicas, ka nenākas ilgtoši kontaktētis ar tiem cilvēkiem, kas man nepatīk

Nav bijusi tāda situācija, iespējams cilvēkus cenšos uztvert vienkāršāk, neesmu pēc dabas ļauns, nav tāda daba, tāpēc nav no kā atkratīties.

ja saak tieshaam negatiivi ietekmet manu dziivi un omu, tad izvairos no taa cilveeka pa visaam variiteem.

Iespēju robežās ir jāizvairās no cilvēkiem, kas jūs velk uz leju. Tieši tāpēc tikko izšķīros no drauga, kurš, kaut arī bija fantastisks cilvēks ar plašu sirdi, gribot negribot pusgada laikā novilka mani ļoti uz leju. Tikai pusgada laikā. Kas būtu bijis, ja attaptos pēc gada, diviem, trīs?

Bet tas ir par draugiem. Ja šādi cilvēki iekrīt ģimenē, tad viņi tur ir ar nodomu. Atrodi, ko no tā iemācīties un iemācies. Viss, kas notiek, ir ar mērķi mūs padarīt par cilvēkiem, par kādiem mums kādu dien ir jākļūst. Our better selves.

Nu, tad jau var arī teikt, ka bērns traucē cilvēka attīstībai, no tā arī jāatbrīvojas?
Nezinu, man liekas, ka tik kategoriski nevajadzētu to ņemt. Vismaz es savā dzīvē tā nedaru, kaut gan nevarētu teikt, ka es neizvēlos cilvēkus, kas man ir blakus.

Es nevis cenšos tikt vaļā, bet man tas notiek dabiski, jo ja es attīstos uz eju uz priekšu, man parādās jau citas intereses, līdz ar to sanāk dabiski, ka es vairs nemeklēju kontaktus ar cilvēkiem, kuriem vienīgais mērķis ir ikdienas ballītes un nemitīgi piedzeršanās, man tāds cilvēks pat sarunās vairs neliekas interesants, līdz ar to vairs nav par ko pat parunāt, tāpēc kontakti pazūd un šis cilvēks pazūd no mana redzesloka.

Un mani nevar tik vienkārši citi ietekmēt, jo vienmēr pastāvu par savu viedokli, līdz ar to vairāk attiecinu šo teicienu uz cilvēkiem, kuriem vispār dzīvē nav mērķa un ar kuriem man nav pa ceļam.

Man ir divas tāds draudzenes brr vnk - ar viņām tiekos tikai tapēc, ka manā ciemā kur es dzīvoju ar ar ko kontaktēties citu, kā ar vecām tantēm un urlām.

Viņas ir pāris gadus vecākas par mani, bet runā par tēmām, kas skar tikai 40+ 50+ vecus cilvēkus (dārzs,mājas darbi), godīgi sakot - mana mamma pat ir jauneklīgāka ģērbšanās stilā un runas veidā . Viņas ir ļoti vecmodīgas- vīrieši viņu abu dzīvēs neiksistē. Ja kāds uz viņām pat paskatās - tā viennozīmīgi pārtop par amēbu viņu abu acīs.
Un protams, kā nu ne - patīk šim pamācīt, dari tā ..dari šitā..
a man poh*** , daru tā kā gribu. Divas mammas bļin. Pareizās. Vienkārsi tracina.

Tiko ar radās pārpratums - aizsūtīju vienai no viņām sms, ar savu šīs nedēļas grafiku. Pieminot to,. ka mana kolēģe (mana vārda māsa) drīz ies dekrētā. Man būs vairāk jāstrādā it kā.
Viņa atbildēja - KOOO? TU STāVOKLī? pRāTā ESI SAJUKUSI????!!!!


Jopcik, nē. Stāvoklī es neesmu - paskaidroju ka mana kolēģe kurai tāds pats vārds kā man ir.
Un vsp - wtf? Kāda viņām tur daļa būtu, ja arī es būtu tā kas ir stāvoklī? Besī koriģējoši cilvēki. Un tā nav tikai tagad - viņas jebkurā dzīves situācijā atrod kur piekasīties un dot savus padomus , kas man nu galīgi nafig nav vajadzīgi.
Mācītajas atradušās, phe smiekli nāk. Un tā mūžīgā aprunāšana aiz muguras (es jau zinu - man putniņš viens pačukstēja) , nepietiek ar to.. bēt nēē - vēl acīs pasaka. Vot, vecenes!

Vispār jāmēģina pēc iespējas ar viņam mazāk tikties, vai ar laiku vispār nē - aizbildinoties ar darbu utt.

Sorry - vnk.. gribēju izlādēties. :D:D:D
Dusma bij. :D

Monro - var gan

man pat īsti nav tādu cilvēku, kas traucētu attīstībai