Uzsākot kopdzīvi ar vīrieti, mācējāt gatavot?

Es nemācēju pirms tam gatavot, jo man ļoti nepatika pirms tam vispār gatavot.

Sāku mācīties tikai, tad, kad aizgāju uz Rīgu un sāku dzīvot viena, bet arī tad īpaši neiespringu uz ēst taisīšanu pašai sev, kad vīrietis pēc laika atnāca uz Rīgu, tad gribot negribot bija jāsāk vairāk rosīties pa virtuvi. Mans vīrietis pirms tam baidījās, ka nomirs pie manis Rīgā badā, bet beigās jau nemaz nebija tik slikti.

Tagad man patīk gatavot, tikai tā kā patīk visu ko jaunu mēģināt, tad šad un tad kaut kas nesanāk līdz galam. Iepaticies pat tik ļoti, ka gribu jau sākt savu blogu veidot ār dažādiem ēdieniem. :)

nesaprotu, kāpēc daudzām meitenēm, pat vārds " gatavošana" ir kā nazis ribās :D
Nav taču nekas tik traki, kā dažas nostājušās :)
Gatavot var iemācīties pat pēdējais nejēga, galvenais, censties, un gribēt to ēdienu pagatavot ar mīlestību :) un vajag sākt ar pavisma vienkāršiem ēdieniem, sākot no olām un beidzot ar pankūkām. Nav jau uzreiz jācepj lazanja :)
Un vispār, cik zināms, padomju laikos varēja sūdzēties par to, ka cilvēks neprot gatavot, jo arī informācija bija kāda bija, ja visu nenodeva no mutes mutē vai no rokas rokā, tad tā arī īsti neviena gatavot neiemācījās. A kas nekait mūsdienās? Atver jebkuru interneta lapusi, nopērc vajadzīgās sastāvdaļas un pagatavo PILNĪGI jebko :) jo viss ir priekšāa gan uzrakstīts, gan parādīts ar foto. Galvenais- vajag mēģināt ! Lai izdodas

Nujā, kam sanāk, tam jau viegli teikt - nekā grūta tur nav. Tāpat es varu prasīt, kā var neprast slidot, staigāt ar koka kājām, tamborēt, prasmīgi airēt ar muguru (nevis rokām) un peldēt zem ūdens. Un mest kūleni.

Un kā gan vispār var pasaulē būt cilvēki, kuri neprot skaisti zīmēt, ne? Tagad tak pilns nets ar pamācībām!

Vnk ir tāda lieta, ka ne jau visiem viss padodas. Man nepadodas + arī nepatīk. Kāda jēga man mēģināt saprast, kā jātaisa sautējums, ja es to taisīšu ar trim pirkstiem un izbolītu aci, pie reizes mēģinot neapliet ar asinīm visu virtuvi un kaut ko izdarīt ar apdegušajiem pirkstiem?

Nemācēju gatavot. Mācēju sagriezt salātus, uzcept kartupeļus, tos piededzinot un uzvārīt pelmeņus, tos pārvārot. :D Ņemot vērā, ka tajā laikā bija ļoti saspringta ikdiena, tad vienkārši nebija ne vēlmes, ne vajadzības kaut ko mācēt.
Tā vēlme pagatavot ko gardu vīrietim man atnāca ļoti dabiski, jo šķita, ka es neesmu īsta draudzene, ja nevaru viņam sagatavot vakariņas. Ļoti bieži gatavojām kopā un tā pamazām ieguvu pārliecību, ka to varu. Tagad ir pagājuši 5 gadi un ar gatavošu esmu uz Tu, protams. :)

Kā arī, man šķiet, ka nav tādu cilvēku, kas nemācētu pagatavot kaut ko garšīgu, jo visam taču ir receptes un veikalos tik plašs produktu klāsts. Ja negrib, tad ir citādāk, jo, lai vai cik dīvaini tas neskanētu, bet ēdiens, kas gatavots ar mīlestību, garšo krietni labāk.

man ļoti patīk pavadīt laiku virtuvē :) man arī vienmēr diez gan daudz ciemiņu, jo es viņus kārtīgi pabaroju.

Jā, mācēju gatavot vēl ilgi pirms sāku dzīvot kopā ar vīrieti, taču manai prasmei gatavot ēst nav pilnīgi nekādas nozīmes, jo 80% no produktiem viņš neēd, tāpēc nav reāli kaut ko pagatavot, lai visas sastāvdaļas viņam būtu pieņemamas. Ā un ja viņam ir jāizvēlas ēst mājās gatavotu ēdienu vai pasūtīt picu/ēst Mcdonald pārtiku, tas viņš izvēlēsies otro variantu. :D

kad sāku es dzīvot kopa ar savu puisi es gandrīz neko nemacēju taisīt,tagad es arī reti taisu,jo puisis gatavo pārsvarā.es tik skatos vai arī kaut ko piepalīdzu sagriezt

es pa virtuvi dzīvojos kopš sevi atceros. :) mums ir pat tāda pavārgramatiņa, kura ceļo paaudzēs un tagad ir pie manis. Vecu vecā ar klāt pāris pierakstiem, mīļi :) un vēl krustmāte pēc profesijas ir pavārs un vienmēr zvanu kko uzjautāt. :)
Tagad esmu aizrāvusies ar kūku gatavošanu. Plānoju pamēģināt uztaisīt napoleonu vai medus kūku :) Draugam pirms 3 gadiem, kad bija izlaidums uztaisiju jogurta kūku.. :) šo to esmu iemācijusi pat taisīt arī drauga mammai.. :)
un arī man patīk uzņemt ciemiņus, tikai žēl, ka nav kur īsti aicināt. :D

Man tāpat kā Līīī*
Mamma visu laiku pati taisīja ēst. Protams, kad viņas ilgu laiku nav mājās, tad pati kko uztaisu. Bet drīz ar draugu pārvāksimies atsevišķi dzīvot un pašai būs jadomā ko taisīt ēst un kādi podukti jāpērk mājās. Man pat tas būs patīkami - jau kādu laiku sapņoju pati kļūt par mājsaimnieci un domat par tēriņiem :) vēl mums mazais ir piedzimis - pilns komplekts :)

Nedziivoju kopaa ar savu puisi, bet taapat kaadus 5 vakarus nedeeljaa esam kopaa. Gatavojam kopaa. Dazhreiz es un dazhreiz vinjsh. Kaa sanaak. Mums ir labi, ka nevajag nevienam buut shefpavaaram, jo abiem garsho plika eediena garsha. Nevajag nekaadas uubergarshvielas. Vieniigais tie lietots baziliks pastai. Pat saals un piepari lielaakoties paliek neizmantoti. Nu ok, kad gribu kaut ko super iipashu pagatavot, tad mekleeju kaut kaadas receptes internetaa, bet tas jau viegli - tev ir bildiites, receptes, viss sarakstiits pa etapiem. Un vispaar eest gatavot man patiik... ja beigaas sanaak garshiigi :D

jā, gatavoju ļoti garšīgi, ar vai bez vīrieša :D

mākcēju gatavot,jo mācījos pa pavāru kādreiz:D bet godīgi sakot skola neko daudz neiedeva ..visu iemācījos no omiites:)

vienmer pavadiju bernibu virtuvee un taa ar iemacijos gatavot..kad dzivoju viena,reti gatavoju ,jo nepatik gatavot sev..r virieti,jaa,gatavoju,jo vinsh pat nezinaja,kur atrodas virtuve. ar tagadejo virtuvee pat neraados,jo vinsh ir no citas valsts un vinjam ediens ir viss un taa,kaa vinsh gatavo,nemak gatavot neviens... un visi tie edieni un garshvielas ir stipri savadakas nekaa mums LV... pat nezinu vai vispar iemacitos ko taadu pagatavot :D

Nemaaku, nav ielikts shupulii.. Kaut ko vnk un paris edienus maku, bet nav man tas izdomas.. Gatavoju es arii, bet parsvaraa virietis... Kad gribas so palutinat, tad jau uztaisu kaut ko.. Tagad bus gan jamacaas, lai vinam daudz speeka nemties ar mani :D

Ja kādreiz sanāk pārsālīt vai piededzināt vakariņas, es protu lieliski uztaisīt kaut ko citu. Un vīrietim uzreiz visas domas par pustukšo vēderu nozūd kā nebijušas.

Man vispār nav pacietības gatavot. Piemēram, gribēju uzcept savas mīļās kabaču/siera pankūkas. Izcepu tās nabaga 4 pankūkas uz pannas, pa to laiku jau izbesījos un atlikušo massu visu kopā sajēju pannā un sacepu tādā veidā. Labi, ka neviens cits mājās nebija. :D Bet nu briesmīgi, apzinos. :D

hahahahahaha Back,labais :D :D :D smejos ka kutinaata ;)

Nemācēju,nemaz un neko,pat olu uzcept bija grūtības :D
Mana mamma brīnišķīgi gatavo un viņai tas patīk,un mans vīrietis brīnījās,kā es tā nepratu,jo man taču bija tāds paraugs,bet tagad pēc gada kopdzīves esmu iemācījusies visu,pat saldos un pīrāgus. Mācījos visu pati. Tagad esmu tā uztrenējusies,ka par manām prasmēm pat mamma brīnās un protams mīļotais arī.

Nepratu un arī tagad nelepojos ar ideālām prasmēm virtuvē. Daudz labāk patīk, kad gatavo vīrs - viņam sanāk.

Gatavot mācēju, bet uz to biju dikti slinka. Nu jau 4 gadus gatavoju savam vīrietim ar īstu prieku un patiku. :)