Slēptās domas :)

Un, ja par draudzenēm, tad, jā, esmu nodomājusi, ka izskatās sūdīgi. Bet neko nesaku, jo tās ir tikai manas domas, un man nav teikšanas pie tā,kas citam jāvelk (īpaši, ja draudzene jūsmo par jauno apģērbu, bet man liekas galīgi garām).

Es vienmēr vērtēju visus... gan pretīmnācējus gan paziņas... vienmēr novērtēju, kas labs kas slikt, citreiz pamanu ko labu citreiz ko sliktu... Ļoti bieži pieķeru sevi pie domas, ka prātā esmu katra pretīmnācēja stilists, jo vienmēr noskatos, ka piem. apģērbs labs, gaumīgs, bet frizūra galīgi garām un tad jau galvā taj sievietei vai vīrietim izprātoju, kas piestāvētu labāk. Tas tā neapzināti un visa izvērtēšana notiek dažu sekunžu laikā :D

vakar gāju mājās un dzirdēju kā viena no meitenēm, kas nāca pretī, teica otrai "paskaties kādi mati, apcirt prasās"

man arī gadījās -man bija koši sarkani mati,stāvēju pastā rindā,-taisos iet jau nost no tās letes a es tik dzirdu ka man aiz muguras māte ar meitu -apsties kādi viņai mati, es pagriežos un šīs vel minūti blenza uz manīm-a ko es?- es tā labi ieskatijos acīs un pajautāju- Nu un kautko izlūrējāt? :D momentāli novērsa skatienu.. :D

šausmīgi nepatīk šitādi cilvēki- paši staigā kā pelēkās žurkas,un apdirš tos kas izskatās savādāk. Man piemēram patīk ja uz ielas redzu kādu savādāku personību, nevis visi ģērbti kā zaldāti no viena veikala.. :D un ar vienādām frizūrām.

Es arī vēroju cilvēkus, kad esmu pilsētā.
Parasti gan vairāk nodomāju labas lietas, bet reizēm arī pašausminos, bet galvenokārt par to, ka ir netīri mati, 3 cm pieaudzētas skropstas, 18cm papēži, ar kuriem meitenes slāj, kā ar ielauztām kājām.
manā stilā nav domāt par glītumu vai neglītumu, kosmētika dara brīnumus :D
un ko darīt ne tik glītiem cilvēkiem? nošauties?
man šķiet, ka pēc dažu domām tā arī vajadzētu darīt.

un par to cilvēku vērtēšanu ir gadijies redzēt briesmīgas 'dāmas" kas uzvilkušas augstus papēžus-kājās knapi turās, saliektu muguru iet-briesmīgi.
jā mēdzu domās novērtēt cilvēkus.. :D vairāk jau par apģērbu saskaņotību.

Es nedomāju, tiešām eju un nedomāju, īpaši cilvēkus nepētu, ja man būtu jāatceras, kad esmu ievērojusi ko, tad tas bija ārzemē sacensībās uz trases, viņa burtiski iekrita acīs, sieviete gadi 40, mati blondi izskatījās izteikti pieaudzēti (savējie līdz pleciem, pieaudzētie līdz dibenam), botokss lūpās (pa gabalu var redzēt ka dabīgi tas nav), grimms bija pamanām bet tas nebija trakākais, nagus arī varēja redzēt no 15m attāluma (riktīgi zobeni), min kleita, ekstra augsti papēži, un viņa vēra miskasti vaļā ar pudeles kakliņu un viņai tas neizdevās, un viņa beigās iemeta bet nācās ar savām rokām nedaudz pieskarties miskastes vākam, tas skats bija pa rubli. Viņai pie sāna bija simpātisks vīrietis, ne tas nabagākais, un es domāju, ka iespējams viņam fetišs uz tādu, vai tā patiesi ir patiesa mīlestība kurai nav sakara ar vizuālo izskatu :)

arī vērtēju cilvēkus, bet pamanu ne tikai slikto, bet arī daudz labā. daudz mums te Rīgā sipmātisku un koptu meiteņu. biežāk ir doma: "simpātiska meitene, bet kā viņai vajadzētu sakopj matus/ādu/nomainīt stilu! būtu riktīga skaistule".

Starpcitu ar papēžiem var būt visādi, man pašai ir bijis tā, ka kājas saberstas kaut kur un pastaigā bijis ārkārtīgi grūti, mocības, es par cilvēkiem nesmejos un nedomāju sliktu, dzīvē gadās visiem, arī pašam, speķis uz galvas var būt pēc pamatīgas fizkultūras, vai sejas ādas tonis var nebūt riķtīgs jo pārforsē paštonējošo :D visādi gadās :)

Es parasti skatos un priecājos par meitenēm kurām ir gari un veselīgi mati,ja vēl blondā tonī,tad vispār mm, jo zinu pati,ka pie tādiem man nekad netikt,ja nu vienīgi pieaudzējot.

Es zinu, ka esmu gan diezgan liela vērotāja... īpaši sabiedriskajos transportos; pieturās, kad jāgaida transports :D Es ļoti ievēroju skaistas meitenes, skaistas drēbes un matus, īpaši lielu vērību pievēršu gaumīgam apģērbam, pašpikoju kaut ko un tāa :D Bet par savām draudzenēm reti kad nodomāju ko sliktu un nepievēršu uzmanību citu taukainajiem matiem vai ko. Es domāju par skaistajām lietām, par skastiem cilvēkiem :D Katu gan retu reizi sanāk padomāt ko sliktu, nesen redzēju pusaudzi ar zaļiem matiem, bija interesanti :D

Vairāk pamanu skaistas sievietes ar veselīgiem matiem. Gadās, protams, pamanīt arī tiešām neglītas lietas, piemēram, zili, izbalējuši mati, apaļīgas kājas, kuras iespīlētas legingos. It īpaši, ja spiežas caur tām celulīts, tad vispār vāks. Tāpat nevaru saprast, kāpēc meitenes, kurām lielas problēmas ar sejas ādu, to necenšas nomaskēt.

...apaļīgas kājas, kuras iespīlētas legingos...

Bet, ja ir apaļīgas kājas, tad zeķbikses drīkst vilkt? Vai tās arī skaitīsies (zeķbiksēs) iespīlētas kājas? :D

Var vilkt gan legingus, gan zeķbikses, bet pa virsu vēlas tad uzvilkt bikses vai garu džemperkleitu nevis vazāties apkārt kā sardeles. :D

Starp citu šāds paskats manī arī izraisa šermuļus. :D :D

Man patīk vērot cilvēkus. Un parasti jau pamana vai nu tos skaistākos eksemplārus, kas izceļas vai arī briesmīgākos. Ja esmu ar kādu draudzeni, mēdzam pēc tam apspriest, bet loģiski, ka neizsaku nekādas replikas skaļi. Un vispār - neticēšu nevienai, kas te ierakstīs, ka nekad, NEKAD nevienu neaprunā un neko pie sevis nepadomā. Manuprāt, tas ir pilnīgi dabiski..

Par savām draudzenēm neko sliktu nedomāju, jo viņas man ir foršas! :)

Es vēroju, sēžu pieturā un redzu, patīk iečekot kādas drēbes valkā studentes augstskolā, cik un kura ir turīga, daudzas valkā Guess, Michel Kors somas, ko nevaru atļauties es, iedomājos kur viņas strādā.
Jo bagātīgāka izskatās studente (kažokādas ādas jaka, Guess soma, rotas un jostas dizaineru, augsti papēži), jo lielākas aizdomas par tās peļņas avotu raisa.

Jā, pamanu cilvēkus uz ielām. Īpaši pamanu skaistas sievietes un izskatīgus vīriešus.
Tā katru individuāli nepētu, jo dzīvoju vietā, kur cilvēki ir visādi - gan pēc ādas krāsas, gan ģērbšanās stila. Protams, vairāk acīs krīt tas labais.
Pie sevis šausminos tad, ja man pretī nāk jaunietes, kuras ir jaunākas par mani noteikti, bet ar tādu uzēstu riepu un pakaļgalu , solārijā sabeigtu ādu , ka atliek vien nopūsties. Tāpat mēdzu pašausmināties par +- savām vienaudzēm, kas izskatās krietni vecākas. Tā man liekas tagad ir kaut kāda global disease.
Draudzenes neaprunāju, vismaz ne negatīvā ziņā. Paziņas vairāk- kā izmainījušās ,ja sen nav redzētas.
Ja neaiziet galējībās, tādas nelielas klačas uztveru veselīgi. Es runāju un par mani noteikti runā. Nu lai!

Visbiežāk, ko nodomāju- cik pudelītes smaržu uz sevis izpūtusi, ja paiet garām un man burtiski elpu aizsit, kā var nesalt- ja ir auksts un kāds staigā apģērbies ļoti plāni, un- kā var šitā saģērbties, tad, ja tiešām ir briesmīgi, vismaz manā skatījumā. Skatienu piesaista ar izdomu ģērbušies cilvēki, arī ļoti spilgtas krāsas apģērbi. Reti kad pie sevis nokomentēju redzēto un nē, uz ielas skaļi nemēdzu komentēt citus.

Parasti ieraugu skaistas un gaumīgas dāmas uz ielām un domāju, kā viņas to dara. Man patīk, jo tādi cilvēki manī rada patīkamas emocijas un iedvesmu. Ir pastīkami redzēt, pavērot cilvēku, no kura tu spēj smelties kaut ko, kas tevi padara tikai labāku.


Negatīvas domas parasti domāju, kad redzu pavisam trakus eksemplārus uz ielām. Come on, ja man priekšā iet ne īpaši slaida meitene ar apspīlētiem legingiem un īsu džemperi, tad es nevaru noturēties. Parasti nav kauna arī sākt sarunu ar biedru par to tēmu, meitenei dzirdot. Drausmīgi apnīk, skatienu burtiski pievelk tās pakaļas, kaut arī nav ne mazākās vēlmes pētīt meitenes pakaļas formu un izspiedušās apenes.

Jā, redzu daudz un skatos daudz, domāju daudz. Redzu sabiedrībā to, ko negribu redzēt sevī, ietekmējos no negatīvā, lai es tāda nebūtu. Izsaku arī domas un komentārus, bet nu katrā ziņā ne jau skaļi, 99% gadījumu labāk ir paklusēt, bet nu esmu par sabiedrības pāraudzināšanu, tāpēc uzskatu, ka cilvēkiem ir jāzina, ka viņi izskatās/uzvedās tizli un pretīgi. Ja neviens viņiem to nepateiks, tad viņi to arī nekad neuzzinās!