Cosmo mammas

*Hanna*

Man ir paziņa kura netīšām tika pie bērna... vecis kretīns, viņa bez darba, bet vienalga bērnu paturēja, audzina viņu viena, dzīvojās pa patversmēm, tagad cik zinu strādā ārzemēs un tikusi zu kājām... bet viņa nepārtraukti priecājas par savu meitiņu, liek bildes ar viņas sasniegumiem, draugos ( nu tas mazliet kaitina protams, bet apliecina cik ļoti cilvēks ir laimīgs, ka viņam ir tā mazā čiepiņa)

Zane,
tā ir milzīga traģēdija, izsaku līdzjūtību.

Yesss, es tā arī zināju, ka sāksies pēršanās. :D

Es runāju par to, ka ir, protams, forši būt gados jaunai mammai, bet 90% 20-22 gadu vecu jauno mammu nespētu sīko pavilkt bez radu atbalsta. Ja šāda atbalsta nav - un šeit es nedomāju to, ka es esmu neganta ragana, kurai neviens negrib palīdzēt, kā Lancaster to mēģināja pasniegt, tad nekas cits neatliek kā pašai strādāt un cīnīties, lai to visu nodrošinātu. ;)

Ja man muterīte līdz šim nav uzdāvinājusi dzīvokli, tātad ar manu dzīvesveidu kaut kas nav kārtībā, šī ir dienas pērle, ibio! :D

DIO - paldies

Zane, izsaku līdzjūtību. Ļoti ceru, ka Tev izdosies sadzīvot ar zaudējumu. Tas nav viegli.
Izturību!

aww,,man ari loti gribas mazuli kautgan visi radi saka ka esmu parak jauna (man 24)
ar puisi esam kopa gandriz 2gadus..
sad tad pat sapni redzu ka esmu stavokli..:) diemzel puisis negrib mazo vel..

*Hanna*, arī krietni vēlāk vecākiem parasti nav viegli bērnu audzināt bez citu cilvēku palīdzības. Omas, kas pieskata mazos un radi, kas atdod drēbes un citas mantas ir gandrīz visiem neatkarīgi no vecuma.

Un kāpēc 20 gadu vecumā nevarētu būt normāli atalgots darbs un normāli pelnošs vīrs, piemēram? Tad diez vai jūt kādu finansiālu slogu, jo vismaz māmiņalgas mūsu valstī ir labas.

Man līdzīgi kā_paris - arī liekas, ka esmu šausmene, jo bērnus negribu un sveši bērni nepatīk :D Varbūt ne pa tēmu, bet lasu un domāju - visas izsakās, ka būt mammai ir forši, ka tas ir tik skaisti, utt. Bet vai jūs nebijāt nobijušās no tās visas padarīšanas? Nu ar to domāju - nelabumi, aug puncis un stiepjās āda, tas tak sāpīgi esot(māsa un draudzenes tā stāstīja), vēl pašas dzemdības...Vispār ellīgas sāpes(nerunāju par ķeizariem jeb pretsāpju injekcijām kkādām) un pēc tam negulētas naktis. Draugs jau pusgadu runā par bērniem, bet pašai negribās bērnu un šausmīgas bailes būtu no tā visa.. Liekas neesmu nekam tādam gatava, bet bail pazaudēt draugu..

ja tev nav tāda ekstra, kā cilvēki, kas grūtāka brīdī atbalsta, tad jāpadomā, ka varbūt kaut kas nav ar dzīvesveidu kārtībā.
dots devējam atdodas

Lancaster - lai dievs dod, ka pati kaadreiz nenonaaktu taadaa situaacijaa ar visu savu "pareizo" dziivesveidu. zinu sievieti, kura bija baarene un kad staavoklii bija, viirs gaaja bojaa autokatastrofaa. viira radi dziivoja citaa valstii un vinjai nebija neviena, kas vareetu paliidzeet. domaa, vinja bija ljoti vainiiga pie taa, ka palika atraitne vai ka bija baarene?

Salomē, un kāpēc cilvēki, kas labi pelna nevar saņemt atbalstu no tuviniekiem. būtu stulbi atteikties no mazlietotām bērnu drēbēm tāpēc, ka pats vari nopirkt jaunas. es noteikti nepelnu slikti arī savos 23, visu varu atļauties nopirkt pati. bet ja mana manikīra meistare man dāvina velosipēdu, kas viņas dēliņam vairs neder, man būtu jāatsaka un jāpērk pašai? es labāk to naudu iztērēšu kaut kam citam.

Krista, man tiešām šķiet, ka ja cilvēkam uz šīs pasaules nav NEVIENS, kas var atbalstīt, tad tas nav normāli. Jā, protams, var zaudēt vecākus, otro pusīti. Bet vienmēr taču ir jābūt kādam draugam vai paziņam, kas gatavs palīdzēt savu iespēju robežās. Vai tad tas ir normāli, ja cilvēks ir pavisam, pavisam viens šajā pasaulē?

Ja bērna audzināšanu var saukt par ''sēdēt un priecāties'' :D Bet kurš liedz neko nepieņemt, cīnīties pašai un visu sarūpēt? Jā, ja mums nebūtu, kas palīdz, būtu ne tik šika dzīve, viss nāktu lēnāk un ar laiku.

Es arii esmu mamma!:)

Piekritīšu, ka, ja kāds piedāvā palīdzēt ar drēbītēm utt., nav jāatsaka, tikai tāpēc, ka es tač' varu atļauties pati nopirkt. Bet tam, ka vienmēr un visiem noteikti ir, kāds, kurš palīdzēs, nepiekrītu. Ir dažādi cilvēki - ne visiem ir atbalsts. Dzīves stāsti visdažādākie - nenozīmē, ka slikts cilvēks, vienkārši nav paveicies.

Ma_dara, es taču neteicu, ka ja nav, kas atbalsta, tad cilvēks ir slikts. Es runāju par to, ka dorši vien kaut kas nav kārtībā ar dzīves uztveri - varbūt cilvēks visu laiku staigā ar skābu ģīmi, tāpēc neviens negrib būt par viņa darugu, varbūt pavisam sevi nekopj... Ar to visu gribēju pateikt, ka vairāk jāsmaida un cilvēki paši pie tevis tieksies.

Lancaster, bet cik bieži tad draugiem grūdīsi virsū savu bēbi pieskatīt? nav tomēr tas pats, kas vecākiem vai vecvecākiem atstāt. un tas, ka māsai vai kādam citam radiniekam jaunajiem vecākiem jāpalīdz ar naudām, man šķiet drusciņ jocīgi - galu galā, arī viņiem sava dzīve, savas vajadzības. Zinu pāris cilvēkus, kas palīdz saviem radiniekiem, māsām, bet ir godīgi atzinuši, ka nejūtas tā dēļ laimīgi

Šarlote, bet vai tie radinieki būtu laimīgāki, ja māsas/brāļi, māsīcas dzīvotu bez brokastīm/vakariņām galdā un valkātu caurumainas drēbes?
Es piekrītu teicienam, ka dots devējam atdodas. Varbūt ne šodien, rīt, bet varbūt pēc 5 vai 10 gadiem. :) Karma is a bitch! :)

http://m.spoki.lv/aktuali/Puisens-kilnieks-pret-pasa-gribu/532249
uzreiz nāk prātā šis.. vai tad sitā ir labāk? :)

visu varētu iznesat audzināt,bet dzemdēt bija traki dnn dzemdībās aizgāja un tās sāpes ar visu epiduralo bija jūtamas