Kāds man bija gadījums brīvdienās, man likās es no dusmām uzsprāgšau!
Man jau kādu laiku kaimiņi līdz 1-2 naktī skaļi klausās televizoru, aiziet līdz viņiem nevaru. jo vņu ieejai priekšā kods, un uzskatu, ka man arī naktī tas nebūtu jādara... Brīvdienās atbraucu, ieeju mājā, a tur tādi basi, ka jumsts ceļās, nu man mērs bija pilns..
Dabūju kodu aizeju runāties... atver durvis vīrietis un es viņam saku- labdien, es esmu kaimiņiene, kas dzīvo zem jums, viņš tāds- čevo, es atkārtoju to pašu latviski, un tad viņš sāk muldēt kaut ko spāniski, man vispār acis lielas palika, bet par cik es biju ļoti nikna sāku ar viņu runāt krieviski, viņš man tāds saka; nu što, vspomnela ruskij...
Lieki piebilst ka ar viņu sarunāt neko nevarēja. Aizgāju mājās un pēc 10 min atgriezos pie viņa ar policiju, ja viņš ir pilnīgi atsaldēts kretīns, tad lai viņama rī tiek. Par laimi arī policija pret tādiem krievu valodīgajiem bija noskaņota pareizajā virzienā!
Man nav iebildumu runāt krieviski, un es to arī daru, man pat ir ģimenes loceklis ar kuru runāju tikai krieviski, bet tādus mēslus, kas iedomājas, ka visiem ir pienākums ar viņiem runāt krieviski, es pati ieliktu mašīna un uz staciju prom, ar visiem koferiem iemestu vilcienā Rīga- Maskava, redzētu cik viņiem tur labi klātos.
P.s šī tēma mani tā uzvelk, ka rakstot pat rokas trīc! :D