Nebūs bērnu?

par astrologiem runājot. Šobrīd ir ļoti grūti kaut ko vispār noteikt, kur nu vēl pēc gadiem 10, jo mūsdienās tās zvaigznes Tu vari izmainīt 5min laikā un visas tā sakaršanas un bardaka dēļ visumā, pie astrologiem var vairs neiet. Tas tāpat ir atkarīgs no tevis. :) Bijusī darba biedrene mācijās astroloģiju un teica, ka tas viss strādāja pirms laba laika, bet ne tagad.

un ja pa tēmu, tad es pārdzīvotu.

Renesanse tas smaidiņš beigās liecina par to ka nepārdzīvo....? (diagnozi domāji par tēmu vai manis pieminēto faktu? )

Infinity, nu es esmu ar to samierinājusies..
Diagnoze tāda, ka man vairs nav iespējams radīt bērnus.

Vairs? Tātad bija iespēja, un varbūt ir berniņš?

Renesanse, zinu gadījumus, arī man ļoti tuviem cilvēkiem, kam teica dakteri, ka bērnu nebūs, bet tie ir. Iesaku pārāk nesacerēties par 'neiespējamo', bet vienlaikus arī pilnībā nenolaist rokas un nepārtraukt cerēt :)

Es būtu ļoti apbēdināta un apsvertu domu par adopciju.

Justos atvieglota.

Vienkārši biju pie astrologa un viņš teica, ka man bērnu nebūs vispār vai arī būs bet loti vēlu, ap 40 gadiem. Tā skumīgi palika

Agrāk arī biju ļoti par adopciju, bet kopš uzzināju, ka tā ir slikta karma, kas nāks līdzi, tad kaut kā vairs negribas


Pfff... Dotajā gadījumā astrologs neredz tev bērnus šai brīdī attiecībā uz nākotni. Ja mainīsi kaut ko savā dzīvē, tad mainīsies arī tava nākotne.

Beidziet visu uztvert tik tieši. Ir jāinterpretē!

Lielākā daļa problēmu sākas galvā- ja tev kāds ir pateicis, ka tā ir, tad tu tā arī domā un uz to tiecies. Par piemēru- daltoniķi krāsu redz pa savam, bet mēs tās krāsas saucam tā kā tās sauc- sarkanu par sarkanu, viņi redz kādu citu, bet tā tāpat ir sarkana viņiem

Infinity, nē, man nav bērnu, man 19 gadi.
Šarlote, nē man tīri ginekoloģiski vēža dēļ nav iespējams radīt bērnus..

Tām, kurām ļoti, ļoti gribas, bet kāds iestāstījis, ka nevar būt, ieteiktu meklēt netradicionālus ceļus. Ja meklēsiet attaisnojumus, varbūt tomēr nevēlaties tik ļoti. Tomēr, ja gadījumā izdodas, priecājieties par savu laimi un neprātojiet daudz, kā tad tas, pretēji tradicionālajai medicīnai, sanāca. Vnk izbaudiet :)

womankind- es sapratu to domu, vai pirms tam tam visam ticēt, nevajadzētu izpildīt priekšnoteikumu par to un aiziet pārbaudīties pie ārsta? respektīvi, protams, ja astrologa un ārsta vārdi sakritīs, tad būs par ko aizdomāties. ja ar veselību viss ok, tad domāju, ka tik ļoti jau nu nav jāstreso. tiešām, domāju, tādā gadījumā atliek pamainīt savu dzīvi, un arī viss pārējais sagriezīsies savādāk. bet tas fakts pats par sevi ir dīvains, ka, ja astrologs pasaka, ka neredz pagaidām viņai bērnus, tad nevajag to pieņemt par vienigo patiesību, kā to darījusi autore.
es daru tā, ka ja kko nosapņoju vai izlasu horoskopā, tad paturu sev tikai labo. par slikto cenšos nedomāt, un piedomāju tajā brīdī, kad izlasu, lai tas nepiepildās. ja domāsi sliktas domas, tad tās arī piepildīs.

Ticu iedzimtībai.

Tas ir kā?

tatjanas trešdiena- es kā no sava viedokļa to uztveru tā, ka ir stulbi akli ticēt vienai patiesībai, ko tev pateicis svešs cilvēks. tas, ka viņa tic- ok. es arī ticu, bet ne jau tik akli. to, ko tev kāds pasaka, vajag pašam pārdomāt. reizēm pat ārsti klūdās savās diagnozēs vai arī pēkšņi brīnumainā ceļā cilvēkam pazūd kāda kaite. nevajaga uzreiz sevi norakstīt. iesaku apmeklēt, pirmkārt, ginekologu, iziet visas pārbaudes, lai visas zinātu, ka pa to līniju viss ir ok. vai vismaz 2 dažādus ginekologus. tad apmeklēt kādus 2 citus astrologus un paklausīties, ko viņi teiks. ja viņi visi 3 teiks vienādi, nu tad - jā. es sāktu ticēt tam, ko viņi ir teikuši. tad jau pēc tam var iet pie dziednieces vai tml. cilvēkiem. mazums meitenei ir uzlikts kāds lāsts vai pati kādam nejauši ko sliktu izdarījusi, un tagad tas nāk atpakal. vajag meklēt risinājumus, un sākt rakt no paša sākuma.

Lapsīgā, ja tas ir jautājums man, tad ar šo izteikumu es biju domājusi tīri ģenētisku pārmantojamību. Adoptējot bērnu, nereti nav zināms nekas par viņa bioloģiskajiem vecākiem, viņu ģimenes slimību vēsturi, ģenētiski pārmantojamām slimībām u.tml. Tāpat nav zināms, kādu dzīvesveidu piekopusi bioloģiskā māte bērnu iznēsājot - varbūt viņa slimojusi ar C hepatītu, lietojusi narkotikas, ēdusi nekvalitatīvu pārtiku? Tāpat ticu tam, ka bērns no vecākiem var pārņemt ne tās pozitīvākās iezīmes/tieksmes - patikšanu iedzert, agresiju u.tml. Jo tā pavisam godīgi - bērnu namos dzīvojošie bērni lielākoties ir izņemti no alkoholiķu ģimenēm vai tādēļ, ka tā radītāji nespēj kontrolēt savas psihiskās novirzes. Nedomāju, ka tas viss paliek bez sekām, lai kā pēcāk bērnam neizrādītu mīlestību un citādāku dzīvi.

Protams, ne vienmēr tas tā ir, bet mani tas attur no domas adoptēt bērnu, jo daudzas iepriekš minēto faktoru sekas var izpausties krietni vēlāk un man bail, ka man nepietiks spēka un varbūt pat mīlestības ar šīm sekām cīnīties.