hmm, man ir mazliet līdzīga situācija, zinu, ka nav mana daļa un tā tālāk, bet vienalga dusmas.
draugs ar savu ex bija kopā 10 mēnešus (!), pēc tam izšķīrās, jo viņa viņu nokrāpa. bet nepagāja ne 2 mēneši pēc šķiršanās, ka bijusī sāka nākt ciemos pie viņa mammas, stāstīt, ka ir stāvoklī, kas, protams, bija meli. tā tas turpinājās kādus 2 gadus, draugam vislaik nācās redzēt savu ex, jo viņa regulāri, vismaz reizi mēnesī nāca ciemos, palika pa nakti, un tā tālāk. kad mēs sagājām kopā, pārvācāmies dzīvot citur, jo arī bijušajai netraucēja tas, ka es tur esmu. šķiet, ka speciāli nāca ciemos vēl biežāk, un visai mazpilsētai stāstīja, cik es slikta, neglīta un tā tālāk. tagad jau pagājis vairāk kā pusotrs gads, kopš dzīvojam citā pilsētā, bet nekas nav mainījies - bijusī vēljoprojām velkas uz mammas dzīvokli un dzīvo tur dienām. esam ar drauga mammu runājuši par šito, viņa arī nesaprotot, ko ex tur meklē, jo neviens viņu tur nesauc. bet nu neērti arī pateikt, kad zvana, "nē, tu nevari nākt ciemos". draugs arī vienreiz aizsvīlās un uzrakstīja tai meitenei draugos, ka viņai nav tur ko meklēt, lai vairs nelien un ka neviens viņu tur negaida. viņa uzrakstīja, ka viņai ir pilnīgi vienalga, ko viņš saka un ja gribēs, tad ies ciemos.
stāsts apmēram šāds. itkā uz mani jau tas vairāk neattiecas, bet katru reizi, kad uzzinu, ka tā ku*e ir tur, gribas aizbraukt un aiz matiem izvilkt ārā. nopietni, pilnīgi riebjās :(