Kā runāt ar vīrieti

ko tu ceri, kas mainīsies pēc jūsu sarunas?
manuprāt, šajā gadījumā pats sliktākais ir tas, ka tu esi paredzējusi monologu, un pateikt visu, ko tu vēlies un kas tevi neapmierina.bet tev ir jāuzklausa vīrietis NENOSODOT. ja tu nosodīsi viņu vai sāksi bļaut par kādiem viņa izteikumiem, tad nākošās sarunas vnk nebūs. jeb būs tikai tavs monologs, ja tāds būs. un tālāk ir jādomā, kurš no mums pieslīpēsies. vislabāk būtu, ja jūs to darītu abi. nu tu nevari paziņot, būs tā un tā, un viss. šaujies nost, bet es gribu, lai tā notiktu. par viņa pretenzijas tev neliktu mainīt domas. jautājums autorei- par ko būs jūsu saruna.
kā jau teica DIO, ir tēmas, kuras vsp nav vērts cilāt, jo ir lietas notika un notiks vnm. tu nevari nostādīt otru cilvēku, ka būs vnk tā kā tu saki, un ka to tu uztver kā izrunāšanos. drīzāk domāju, ka tad, kad jūs runāsiet, pieej pie viņa tuvāk vai apķer un tad runājiet, nevis pa gabalu. dari to ar mīļumu un iejūtību. runā maigi, saprotoši. protams, nepārsaldini to visu runu, bet nostādi savādāku toni. pierunā viņu runāt. varbūt ir kas tāds, ko tu nezini, kāpēc un ko viņš dara.

Saruna notika veiksmīgi. :) paldies par ieteikumiem, jo dažus patiešām pielietoju. Tas nebija monologs, mierīgi spējām atbildēt uz otra jautājumiem. Esmu pat pārsteigta, cik viss labi izvērtās. Tagad tikai jāvēro, vai būs arī augļi. Un piekrītu tev, DIO, ir lietas/tēmas, par kurām labāk nemaz nerunāt. :)

nu prieks par tevi, ka tā :) bet, ja nav noslēpums, par ko bija jūsu saruna? nu vismaz apmēram?

Pēc pieredzes - ja sieviete bļaustās, ārdās un visādi citādi izpildās, es vienkārši pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā informāciju .. ja man pasaka nopietni parunāsim un sākas normāla divu pieaugušu cilvēku saruna, tad vienmēr ieklausos un mēģinu/cenšos strādāt lietas labā.

^^ man tieši tāda pieredze ir bijusi, ka ja vīrietim pasaka, ka būs nopietna saruna, viņš viss vairs neklausās. Jo viņam tas liekas kā kaut kas baiss un tāpēc cenšas izvairīties

ja manam mužikam pasaku - mums vajag parunāt...tad ir , nē. nevajagot, jo viss esot kārtībā un es grinot kaut ko sarežģīt..
ja vienkārši sāku runāt tad klausās,jo tad tas neizklausās tik baisi.:D

Vēl nedrīkst lietot negatīvās konstrukcijas, tātad, nevis "Tu atkal nenomazgāji traukus!", bet "Kad tev ir brīvāks brītiņš, lūdzu, nomazgā traukus."

Mans vecis arī izvairās no nopietnām sarunām. Nekad neesmu bļāvusi vai bijusi histēriska, taču tiklīdz viņš jūt, ka saruna būs par nepatīkamu tēmu, tā pēkšķi kļūst par misteru "man nav laika" vai izvēlās klusēšanas/nezinīša/īso atbilžu stratēģiju. Katrs teikums ir jāvelk ārā kā ar knaiblēm. Pateicoties manai super pacietībai esmu dabūjusi arī kādas rezultātatīvas sarunas.

Saruna bija par to, ka attiecībās esam kļuvuši nevērīgi un neiecietīgi viens pret otru pluss vēl šādas tādas tēmas. :)

*rezultatīvas

Ui, atceros man koučingā mācīja kā pareizi runāt, lai otrs sadzirdētu.
Pirmkārt, runā par savām izjūtām, tas cilvēkam liek domāt. Nesaki "Tu man velti par maz uzmanības!" Saki "tad, kad tu darbā aizkavējies pārāk ilgi, man ir skumji, es jūtos vientuļa, man tevis pietrūkst".
Otrkārt, neaizrādi un neuzbrūc, bet piedāvā situāciju atrisināt. Nevis "Kāpēc tu atkal nenomazgāji traukus?", bet "Ko mēs varētu izdomāt, vai kā es tev varētu palīdzēt, lai tu biežāk mazgātu traukus?"
Treškārt, neliec cilvēkam neko solīt. Daudz iedarbīgāk ir vienoties par kaut ko. Nevis "Apsoli, ka vairs nedzersi alu", bet gan "Vienosimies, ka no alus tu atturēsies".

Libra- nedomāju, ka teikt vīrietim par alu jebkādā no šādiem veidiem, ir pareizi :D vīriešiem alus ir alus, un tā ir tikpat nediskutējama tēma kā zeķes un trauki. protams, var mainīt tā lietošanas biežumu. ja tā ir 1 alus pudele pie vakariņām, nevis 1 kaste, tad domāju, ka šāda saruna vsp nav jārisina.
Kaprace-un pie kā jūs nonācāt? ka neaizvainosiet viens otru un ka vairāk rūpēsieties viens par otru?ko viņš teica attiecībā uz šīs tēmas risinājumiem?
es ļoti ceru, ka jums viss izdosies, un ka vairāk domāsiet par to, kā otrs jūtas. domāju, ka šai tēmai nevajadzēja atsevišķu uzaicinājumu -parunāsim, bet vnk sākt runāt. ja man tā pateiktu, ka nopietni jāparunā, es pati ne pa jokam sabītos un sāktu domāt pašu ļaunāko :D

Sany, es tiešām cerēju, ka visas sapratīs, ka tas ir tikai piemērs. Kas pirmais nāca prātā, to arī rakstīju.

Vienojāmies, ka biežāk runāsim viens ar otru. Piemēram, ja ir slikts garīgais, tad tā arī pateikt, nevis piekasīties un vainot pie stulbām lietām. Patiesībā jau attiecības šobrīd ir uz robežas starp būt un nebūt kopā. Sarunājām, ka strādāsim pie attiecībām, bet ja jutīsim, ka neiet šķirsimies bez naida.

es ceru, ka tas jums nepārvērtīsies par mierīgu līdzās pastāvēšanu. varbūt ir vērts padomāt par to, vai jūs vsp mīlat viens otru, un vai vajag dzīvot kopā, ja jūs tikai mierīgi sadzīvosiet?

Es arī ceru. :)

Mierīga sadzīvošana jau ir tieši t as uz ko attiecībās jātiecas

Jā, bet manā gadījumā tas būtu tāpat, kā dzīvot kopā ar brāli.

nu ne tak, ar brāli jau tev nav sex ;)

Drostala- tu nesaprati manu domu. ir cilvēki, kas dzīvo kopā bez jūtām, bet vnk sadzīvo viens ar otru. viņi tiešām dzīvo gandrīz kā brālis ar māsu. zinu, ka bija viens pāris, kuri dzīvoja kopā kādreiz, bez īpašiem strīdiem, bet viņi nedzīvoja kopā kā mīļotie cilvēki viens otram. tā bija tikai tāda līdzāspastāvēšana.
Kaprace jau pati norāda, ka būtu tāpat kā dzīvot ar brāli, bet varbūt pietiek? ja nav tas mīļums dabiski no teivs, kā arī, ja neredzi mīlestību no otras puses plūstam, tad varbūt pietiek?