Ir nācies saskarties ar vīriešiem, kuriem 2 sejas?
Kad iepazīstas, aplido, tad ir prinči, džentlmeņi, pieklājīgi, runā inteliģenti, atver durvis, saka labus vārdus, ceļ tevi debesīs. Vienvārdsakot ir ļoti patīkami kā cilvēki.
Bet līdzko viņam atsaki vai kaut kas jums tur nesanāk, pilnīgi pārmainās. Tad var gan apsaukāt, noniecināt, aizcirst durvis, uzspļaut, izturēties vienkārši pretīgi. Un no tā šarmantā vīrieša ne miņas. Protams, visa tā bērnišķīgā tūlīt izdzēšana no draugiem un skype :P
Kas tie vispār par vīriešiem? Kaut kādi emocionāli nestabili, vai?
Ja man kaut kas ar puisi nesanāk, es tāpēc nepārstāju cienīt viņu kā cilvēku?
Man tas nav saprotami... un tādam pat neko iestāstīt nevar