Ja tā padomā - protams, tas ir ļoti jauki, ka man ir cilvēki, kuri par mani uztraucas, bet man nepatīk, ka vini man netic. Kaut vai - atnāku pie draudzenes. Viņa - o, es tikko uzvārīju pelmeņus, uzlikšu tev arī. Es saku, ka nē, tikko paēdu jau. Viņa netic. Uzreinu - jā, jā, kā tad. Bet es, bļin, tiešām tikko esmu paēdusi. Arī mamma. Zvanu. Viņa prasa - ko dari. Saku, ka ēdu. Uzreiz tāds - oo, tu ēd arī? Nonācis līdz tam, ka man ēšana tagad tuvinieku lokā ir kļuvusi par tabu. Es par to nerunāju, nepieminu, jo bieži tiek atgādināts, ka esmu par tievu. Un no tā, ka par to nerunāju, rodas vēlvairāk problēmu, jo cilvēki atkal domā, ka es slēpju, cik maz es apēdu.
895
