vērtība tam ir tikai tad, kad abi nepārprotami jūt, ka vajag!, ka tas tagad kaut ko nozīmē, kad abi ir kļuvuši patiešām tuvi - kad tās laulības ir jau notikušas debesīs, tā teikt. Manas visas(!) līdzšinējās attiecības ir beigušās apmēram mēnesei - pusgadu pēc bildinājuma. Ja nav īstais, tad kaut kas manī tajā brīdī atverās un es sevi pasargāju no tā. Un labi, ka tā. Šis ir jautājums, kurā prāta balss nav labākais padmdevējs. Lai kā runātu par to, ka laulība ir darījums, es tam pilnīgi un galīgi nepiekrītu. Tie ir tuvības svētki, kad abi jūt, kas mēs viens otram esam. Bez šīs sajūtas laulāšanās ir pat tāds kā....grēks...jāprecās ir ar īsto. Un ja tas ir īstais, tas notiks.
28
