Tāda sajūta, ka dzīvē ir pilnīgs pagrimums, liekas,ka man tikai un vienīgi neveicas. Vēlos ar kādu parunāties, jo jūtu, ka ir aizgājis tik tālu, ka ir vajadzīga palīdzība no malas, netieku ar sevi dažbrīd galā :(
Tas nozīmē,ka man derētu psihoterapeita apmeklējums?
Vai kāda ir apmeklējusi ko tādu un vai tam bija jēga?
Mana mamma pirms kāda laika sāka apmeklēt psihologu, lai tiktu ar sevi galā, sakārtotu galvu. Pa lielam dzīvē viss ok, bet attiecībās jau vairākus gadus iestājusies stagnācija-un pie vainas ir cilvēku dažādās vērtības-no sērijas, ka vienam to vajag, otram ir labi tāpat. Bet kāpec nedzīvot labāk? Tikai tāpēc, ka otrs nevēlas uzņemties atbildību, līdzdalību? Tā tā dzīve paies....
Viņa padalījās ar mani izjūtās par visu to padarīšanu pie psihaloga un ir tā, ka pa lielam tiek uzdoti jautājumi uz kuriem pašam nepārtraukti jāatbild. Katrai atbildei ir pretjautājums. Daktere nesaka, kā būtu jādara konkrētā situācijā...
Bet mamma turpina iet, saka, ka ir tā vērts...
Es esmu gājusi.Un varu teikt,ka palīdz.Protams ir kādu laiciņu jāpaiet pie psihologa.Tomēr domāju,ka tas ir tā vērts,ja pēc tam vari sakārtot savu iekšējo pasauli.:) Lai Tev veicas!!:)
Pirmkārt, Tev jāsaprot kādu speciālistu īsti vēlies apmeklēt - psihologu vai psihoterapeitu. Lai gan uzdevums abiem speciālistiem ir līdzīgs, tomēr pastāv zināmas atšķirības.
Otrkārt - nauda. Jārēķinās ar to, ka šādas vizītes nav lētas un nepietiks ar 2 - 3 sarunām. Tas ir ilgstošs un dārgs process.
Runājot par jēgu - viss atkarīgs no cilvēka paša. Ja vēlies iedziļināties savās problēmās, pieņemt atšķirīgu un ne sev tīkamu viedokli, esi gatava kaut ko mainīt savā dzīvē un nepadosies, tad ir vērts. Kā arī, ja nepaveicas ar vienu psihologu/psihoterapeitu, tas nenozīmē, ka visi ir pār vienu kārti metami un nekam neder. Lai veicas!
patiesībā jau gandrīz visiem noderētu psihologs profilakses pēc. noteikti, ka tev palīdzēs, ja gribēsi, lai tev palīdz. psihologs tev neko jaunu nepateiks, bet liks tev pašai sameklēt atbildes uz saviem jautājumiem. nevelc to garumā un neturi sevī, jo vēlāk var būt grūti, it sevišķi, kad tuvojas rudens...
bet jā, tas nav lēti :)
domāju, ka izvēlies labāk psihologu, nevis psihoterapeitu
Šokolādē ir laimes hormoni. Sekss uzlabo garstāvokli, kā arī fiziskas aktivitātes (airobika, trenažieru zāle). Miega trūkums arī noved pie nejaukas depresijas. Daudz kas. Iespējams vajag sākt ar izmaiņu ikdienā (vismaz es tā sākumā mēģinātu - žēl naudu būtu par katru psihologu izdot). Bet ja justu ka nepalīdz - dotos pie dokiem.
Otrkārt - nauda. Jārēķinās ar to, ka šādas vizītes nav lētas un nepietiks ar 2 - 3 sarunām. Tas ir ilgstošs un dārgs process.
Nesaprotu, kāpēc psihologi/psihoterapeiti jāpārvērš par bubuļiem. Ja cilvēkam sāp zobs, tu tak neteiksi, ka tas ir ilgstošs un dārgs process. Vienam pietiek ar vienu apmeklējumu, cits pusgadu staigā un vairākus simtus atstāj.
amigos
Ja jūties apjukusi, nomākta- aizej pie jebkura psihologa, kas pēc bildes vai apraksta liekas ok. Vien seanss tevi neizputinās (tas nav nekas dārgs vai ekskluzīvs), bet vismaz uzzināsi, kā tas ir- būt tādā seansā un uzreiz būs skaidrs, vai tas ir tas, ko tev vajag un vai tas tev palīdz. Bieži cilvēkiem pietiek tikai ar vienu reizi, jo psihologs neteiks atbildes, bet liks meklēt tās sevī. Tas ko viena seansa laikā var iemācīties, ir tas, kā pašai ar sevi sarunāties, kā atrast atbildes sevī.
summer, esi pati bijusi? Vienu reizi aizgāju, bija interese, bet mani sarūgtināja tas,ka pirmā bija iepazīšanās vizīte, samaksāju to naudu,tikai pastāstīju,kas nomāc un nevienu jautājumu un atbildi neuzzināju,par to nākamreiz,un nākamreiz tāpēc negāju vairs. Tikai neatceros,iespējams tas bija psihoterapeits.Ja jau pirmajā reizē kaut ko izrunā,tad es domāju,ir vērts iet.
120
