Iemīlēties nedrīkst!

Up!

Nepieejamais vienmeer vilina.

Principā identiska situācija, tikai nu jau 9 mēneši. Briesmīgi! Nezinu ko un kā darīt. Vienīgais mīnuss laikam kādēļ nespēju aizmirst ir tādēļ, jo redzu to cilvēku ikdienā..bet tik un tā!
Saprotu, ka tas ir kaut kā jāizdzīvo un kaut kā jātiek tam pāri, bet nu diezgan grūti tāpat. It īpaši, ja šis cilvēks izturās salīdzinoši labi pret mani un attiecības arī ir labas!

Man ir bijis 1,5 gads, kurā biju iemīlējusies vienā un nevarēju izmest no prāta. Tad uzradās cits un iemīlējos tajā citā. Tagadējā. :)

galvenais nosacījums - nenīkt bezdarbībā. cilvēka smadzenes, manuprāt, nespēj "apstrādāt" vairākas nopietnas domas vienlaicīgi, doma par iemīlēšanos jāiazstāj ar citām domām. ar laiku viticamāk pāries.

out of sight out of mind

klauniņi klauniņi klauniņi mokaaaas jaaa taa tas meedz buut

bija līdzīgi - 1,5 gads. kā aizmirsu? neredzēju, nerunāju, lēnā garā (tiešām - lēnā!) atvadījos no ar viņu saistītiem ieradumiem... pēdējos ~trīs mēnešos no tā kopējā laika sapratu, ka ir arī citi kandidāti, kuros iemīlēties. šobrīd - neviens vēl nav viņu pārspējis, bet tās pagalam mokošās jūtas ir pierimušas.
un jā - bija nopieti draugi tajā laikā. tagad gan jāsaka - diemžēl, jo ar tām attiecībām tikai citiem dzīvi pabojāju

Mani arī šī problēma nomoka, nezinu, vai tā gluži ir iemīlēšanās, bet droši, ka liela pieķeršanās gan. Tikai laika posms salīdzinoši neilgs. Palīdz tagad studijas, visa diena paiet lekcijās, nav īsti laika atcerēties. Protams, arī lekciju laikā varu aizdomāties :D Bet zinu, ka noteikti vienīgi laiks spēs palīdzēt, citi cilvēki, citi notikumi. Jāiet uz priekšu, kas bijis tas izbijis. Viegli jau to visu saprast, bet grūti tas viss norit.
Tici, ka vari dzīvot tālāk.

Lancaster!++

tas vēl nav nekas. es nevarēju izmest no prāta 3 gadus. tā kā sāc pierast :D
pieņem patiesību, pārdomā vēl, kāpēc izšķīrāties, nebis par to, cik labi jums bija kopā man vajadzēja kādas reizes vismaz 6 saiet kopā ar vairāku mēnešu starplaiku, lai beigās saprastu, ka man tas nav vajadzīgs. es palaidu šo cilvēku tiešām domās vaļā. pieņēmu situāciju tādu, kāda viņa ir. un atvēru pati sev acis. lai gan to cilvēku vsp nesastapu, kad bijām šķīrušies, tad nebija šķērslis nedomāt. bet nu tagad viss ir ok, un esmu kopā ar asavu tagadējo draugu, es netaisos viņu mainīt atpakaļ pret to iepriekšējo.

Iemīlēties nedrīkst! zelta vārdi.

vēl joprojām nespēju izmest no prāta savu pirmo mīlestību, ar kuru nebijām pat kopā. jau vairāk nekā četri gadi pagājuši, ārprāts... bet, kad satieku viņu, gribas vienkārši ņemt un pieglausties klāt. tā kā - kad uzzināsi, kā neiemīlēties vai atiemīlēties, pasaki arī man!

Vairāki gadi. Sliktākais tas, ka mums ir labas, draudzīgas attiecības, un kaut arī satieku ļoti reti, kad tas notiek, zeme zem kājām sagriežas un kaut kāda depresija uznāk, jo zinu, ka nebūs, nebūs. Bet pāriet un palīdz, ja ir kāds cits. Kā brīva, tā atkal ir slikto domu risks.

Līdz galam nepiekrītu teicienam"prom no acīm, ārā no sirds", jo tas,ka neredzi viņu,neaizliedz domāt. Un viskaut kas atgādina par viņu-te dziesma, te kāds izteiciens utt. Un ja vēl liekas,ka esi bišķi piemirsusi, tad, ja ieraugi- atkal var sākt no jauna mēģināt aizmirst:D :( josajūta tāda it kā nebūtu bijuši šķirušies-viss atkal atpakaļ. Nez, ir jau laikam arī tādas situācijas,kad paliek atmiņā teju uz mūžu. No savas pieredzes kaut vai džeki, kuriem bijušas jūtas pret mani piem. vidusskolā, tāpat apsveic visos svētkos,raksta,apjautājas kā man iet,kad netīšām satiekamies, cenšas padarīt greizsirdīgu utt,tā var redzēt,ka vēl joprojām atceras,kaut gan pagājuši ļoti daudz gadi. Tāpat mani senči, kopā no vidusskolas,tagad kādu laiku šķīrušies,nu venalga mīl,pat vairāk kā 20 gadus,nezinu priecāties vai raudāt.