Uzraksts uz akmens-Šeit guļ cilvēks-kurš pārsvarā vienīgi pasaulei stāstījis,kas viņu besī,tracina,riebjas,nepatīk,neko viņai labu nav devis.Vienvārdsakot dzīvojis kā nezāle.
Šādu varētu no šī foruma dažas sev uzreiz pasūtīt jau tagad
Un tā bijusi viņa brīvā izvēle, ar kuru, iespējams, viņš varēja visērtāk sadzīvot un kura viņa dzīves apstākļiem un uztverei bijusi vispiemērotākā. Un kas tur slikts šādā gadījumā? Es arī neuztveru par pienākumu kaut ko pasaulei sniegt vai vairot pozitīvas emocijas. Protams, ir jauki, ja cilvēks uztaisa kaut ko sabiedrībai noderīgu vai cilvēks vienmēr ir laipns, smaidīgs, izpalīdzīgs, noteikti tā apkārtējiem arī ir patīkamāk un vieglāk, tās sarakstītās grāmatas, gleznas, uztaisītie fondi un skolas, protams, paliek kā paliekoša vērtība. Taču neviens nav lūdzis sevi dzemdēt, lai viņam būtu kāds pienākums pret pasauli. Varbūt kāds dzīvi vispār uztver kā slogu.
Uzskatu, ka labākais, ko cilvēks var izdarīt - būt tāds, kāds viņš ir, kāds grib sevi redzēt. Un vienalga, vai viņa redzējums par sevi ir kā par mūždien neapmierinātu cilvēku vai kā cilvēku, kurš ir devis kaut ko labu citiem. Tam jānāk no "iekšām", nevis aiz tā, ka jābūt tam izcilajam cilvēkam.