Man patīk mest ārā lietas un bez žēlastības,tieši uzlabo garīgo:) Atceros,ka no bērnības,kad piem.bija kko slinkums kārtot,bet vecāki lika,tad lai ātrāk iet,pusi izmetu ārā-vecos zīmuļus utt:D kā viņi lamājās. Vot vienīgi žurnālu problēma man ir:D Ik pa laikam vecos pāršķirstu,kko pārlasu,bet tā vietu aizņem,un liekas,ka kkad tā info noderēs. :D
Ir tāda grāmata, kā atbrīvoties no krāmiem. Neesu lasījusi,bet fragmentu lasīju,tur tieši bija tas uzsvērts,ka krāmi traucē enerģijai brīvi plūst,nogurdina, nomāc. Ticu tam,jo jūtu,ka uzlabojas garīgais,kad izmetu drēbes, kuras nevilkšu,man tieši patīk viņas mest ārā,jo morāli tak arī noveco tās lietas. Metu ārā arī tādas saucamās mājas drēbes,tipa ar šitām sēņot iešu utt,tāpat zinu,ka neiešu un nenoderēs. Varbūt kādam,kam grūti izmest, palīdzētu tāda doma-izmet kko,par ko domāji,ka noderēs un pēc tam sev pēc laika atgādini,ka nenoderēja taču+izmet veco un atbrīvo vietu jaunajam,jo pusi tāpat nevelk,jo tajā jūklī pat neatceras,kas tur ir:D